Ak, dāvanas… Bezgalīgas skrējiens. Blociņi, sveces, tējkannas, bezjēdzīgas suvenīri, cūciņu krājkasītes… viss tas tiek nodots no rokas rokā. Pat pastāv leģenda: „Dāvanai būs skumji, ja to nepadāvināsi tālāk.”
Arvien biežāk dzird: “Labāk ir dāvināt naudu.” Bet vai tā ir doma? Nauda ir kā čeks uzmanības vietā. It kā tu būtu maksājis par saistībām.
Jā, ir izņēmumi. Ir cilvēki, kas prot dot no sirds. Kāds atradīs grāmatu no aizmirsta lietotu grāmatu tirgotāja plaukta, kāds uzdāvinās segu ar mājas smaržu. Bet biežāk tas ir tikai pieklājības saglabāšanas rituāls.
Kā teicis Seneka: „Svarīga nav dāvanas cena, bet tās piemērotība.”
Pieaugušana maina skatījumu uz dzimšanas dienām
Vienai meitenei no mūsu kursa svētki bija kā liela izrāde — viņa aicināja visus draugus, pulcēja lielu pulku un bauda šo uzmanību. Vēlāk viņa lepni skaitīja, cik daudz cilvēku viņu apsveikuši: „Man ir 223 apsveikumi!”
Pēdējā laikā satiku viņu pavisam citādu — klusu, mierīgu un nogurusi. Kad pajautāju, kā tagad svin, viņa ar vieglu smaidu teica:
— „Mamma izcepusi pīrāgu, sēdējām kopā, runājām par bērnību. Nožēloju, ka agrāk prasīju ‘kādu solīdāku torti’…”
Pieaugušana nav par to, ka pārstāj svinēt, bet par to, ka saproti – svarīgākais ir brīža patiesība, ne viesu skaits.
Citāts, kam nav nepieciešams nekāds skaidrojums
Dalai Lāma reiz sacīja: „Es dzimšanas dienas nesvinu. Tas man šķiet bezjēdzīgi. Katra diena ir jau dāvana. Pamosties – tā ir svētība. Svarīgākais ir dzīvot to ar jēgu”
Gudrie nemēra dzīvi pēc datumiem. Viņi vienkārši dzīvo. Un tas nav skumji, bet gan pilnvērtīgi.
Tomēr tas nav iemesls atteikties no svinībām
Ne visi jūt, ka „nesvinēt” ir pareizi. Dažiem dzimšanas diena ir svarīga atzīme kalendārā, enkurs, no kura sākt: es esmu, mani gaida, esmu nozīmīgs.
Taču ir svarīgi saprast – kāpēc tu to dari? Lai sajustu siltumu? Vai lai savāktu patīk uz tortes bildes?
Reizēm labāk uzaicināt tikai divus cilvēkus, ar kuriem var mierīgi parunāt vai pat klusēt. Vai aizbraukt uz laukiem. Vai palikt mājās ar mammu, kur smaržo pīrāgs. Šie ir īsti svētki. Bez baloniem, bet no sirds.
Īsts svētki ir tad, kad sirdī valda gaisma
Nav svarīgi, vai tas ir piektdiena, svētdiena vai pirmdiena.
Jo svētki nav datums, bet iekšēja sajūta. Ja tās nav, ne bankets, ne foto stūris to neglābs. Taču, ja tā ir – pat parasta diena kļūst zelta spožumā.
Sviniet, ja vēlaties. Bet atcerieties – vērtīgākie svētki ir tie, kas notiek bez iemesla. Kad ir labi vienkārši tāpat. Kad blakus ir īsts, dzīvs cilvēks.
Un gudrajiem tas vienmēr ir līdzi…
Tevi noteikti interesēs
- Es atstāju sievu un bērnus un aizbraucu uz ārzemēm, un pēc diviem mēnešiem sapratu, ka bez viņiem iztieku lieliski
- Jau pazuduši tūkstoši eiro: brīdina par jaunu krāpšanas shēmu Latvijā – sākumā viņi atsūta īsziņu
- Man piezvanīja no valsts pārvaldes un vārds pa vārdam man ”noskaitīja” 4000 eiro: kā tas beidzās
- Aizdzinu savu BMW uz remontu Rīgā, bet galu galā paliku bez 2000 eiro, bez pašas mašīnas un ar milzu parādu
- Sēžu savā auto Rēzeknes stāvvietā ar izslēgtu dzinēju un pēkšņi pienāk likumsargs un prasa dokumentus: stāstu kas notika
- Kāpēc daudzi pavāri pievieno miltus ceptiem kartupeļiem









