Jā, tas ir patiesi, bet līdzsvaram jābūt. Nav jāgaida princis baltā zirgā, jo ideālu cilvēku nav. Labāk ir novērtēt vīriešus, kurus sastopi savā dzīves ceļā, un dot viņiem iespēju izpaust sevi un parādīt savas jūtas.
Vēl viena ļoti populāra paruna ir: “Necenties sataustīt upes dibenu ar abām kājām.” Šo teicienu katrs var interpretēt pa savam. Itālietes uzskata, ka tas attiecas uz tām sievietēm, kas pārāk steidzas attiecībās. Ja vēl īsti neesi iepazinusi savu izvēlēto, nav jāsteidzas ar kāzām un trīs bērnu dzimšanu. Vispirms jāiepazīst viens otru.
Tāpat sievietei jābūt finansiāli neatkarīgai un stabilai. Citādi tu vari kļūt pilnīgi atkarīga no vīrieša un nevarēsi vienkārši aiziet no attiecībām, ja tās vairs nesagādā gandarījumu.
Par grūtībām
Itāļi par neveiksmēm mēdz izturēties ar optimismu. Kā gan citādi? Vai arī sēdēt pie sasistas siles, kā tajā vecajā pasakā? Par neveiksmēm itālietes smejas: „Dzīve ir kā jaungada eglīte, vienmēr būs kāds, kas sasit kādu bumbiņu.”
Taču pašu galveno gudrību itālietes nodod no paaudzes paaudzē. Vecmāmiņas savām mazmeitām, mātes meitām. To vajadzētu atcerēties katrai sievietei, neatkarīgi no tautības un dzīves vietas. Tā skan tā: „Nekad neskrien pakaļ vīrietim un tramvajam. Aizies šis – nāks cits”.
Iespējams, šo vārdu autors ir vēlējies pateikt, ka katram mums ir vispirms jāiemācās vairāk mīlēt sevi, nekā citus. Un uzreiz jāpiebilst, kā gan mīlēt kādu citu, ja neesma nemaz iemācījušies mīlē sevi pašu? Liekas it kā vienkārši un jau dzirdēt frāze simts reizes, bet tas ir salīdzinoši būtiski!
Esi laimīga, pacietīga un mierīga, tad tu nepaliksi viena.
Kura no šīm gudrībām tev patika vislabāk?
