Aukstie vakari bieži pienāk negaidīti un liek meklēt siltāko džemperi. Atgriežoties mājās ar nosalušiem pirkstiem, pirmā doma bieži vien ir par radiatoru pagriešanu uz maksimumu, taču prātā uzreiz ataust pēdējie rēķini par apkuri.
Istabā gaiss šķiet ass un vēss, un tas it kā pieķeras pie ādas, radot nepatīkamu drebuli. Pat tad, ja tiek uzvārīta tēja un uzvilktas biezākās zeķes, aukstums mājoklī joprojām ir jūtams. Izrādās, ka cīņa par siltumu nenotiek tikai ar apkures katlu, bet gan ar to, kā mēs šo siltumu savās telpās noturam.
Kāpēc mājoklis ziemā kļūst par “aukstuma mašīnu”
Sajūta, kad mājās ir auksti, ļoti atšķiras no tā dzestruma, ko jūtam uz ielas. Ārā mēs kustamies un esam silti saģērbušies, tāpēc zemā temperatūra ir saprotama. Turpretī mājās mēs gribam atpūsties, sēdēt dīvānā vai lasīt grāmatu, un tieši šajos nekustīgajos brīžos aukstums izmanto katru mazāko spraugu. Tas ieplūst pa logu rāmjiem, gar durvju apakšu vai vienkārši strāvo no vēsajām sienām.
Daudzi mēdz domāt, ka vienīgais risinājums ir vēl karstāki radiatori. Tomēr, tiklīdz apkure nedaudz noplok, telpā uzreiz atgriežas vecā sajūta. Sienas turpina atdot vēsumu, grīda šķiet kā ledus klucis, un logi it kā izvelk siltumu no istabas laukā. Patiesībā problēma nav tikai gaisa temperatūrā, bet tajā, kādas ir virsmas mums apkārt. Ja siena ir auksta, tā burtiski “iesūc” mūsu ķermeņa siltumu, liekot mums salt pat tad, ja termometrs rāda pieņemamus grādus.
Vienkāršs risinājums: siltuma atstarošana, nevis tērēšana
Ir kāds paņēmiens, ko bieži izmanto tūristi un alpīnisti, bet ko mēs savos dzīvokļos mēdzam aizmirst. Tā ir siltuma atstarošana. Tā vietā, lai nepārtraukti ražotu jaunu enerģiju, kas tūlīt pat pazūd caur sienām, siltumu var mērķtiecīgi novirzīt atpakaļ telpā. Tas palīdz panākt, ka mājoklis sāk strādāt jūsu labā, nevis pret jums.
Kāds rīdzinieks, kurš dzīvo vecā pirmskara mājā ar augstiem griestiem, dalījās savā pieredzē. Viņš nolēma netērēt milzu summas par papildu sildītājiem, bet gan iegādājās pavisam vienkāršu lietu – atstarojošo izolācijas foliju, ko parasti izmanto celtniecībā vai kempingos. Viņš to pielīmēja aiz radiatoriem, palika zem paklāja un pat piestiprināja nelielu gabalu pie vecajām ārdurvīm. Rezultāts bija pārsteidzošs – termometrs rādīja tikai par pāris grādiem vairāk, taču sajūta telpā mainījās pilnībā. Pazuda tā griezīgā “caurvēja kailuma” sajūta, un istaba kļuva mājīga.
Trīs galvenie siltuma sargi: folija, audums un gaiss
Lai šis triks darbotos, nav jāveic dārgs remonts. Galvenais princips balstās uz trim lietām: atstarošanu, materiālu slāņiem un gaisa plūsmas apturēšanu. Ja radiators silda ārsienu, liela daļa siltuma aiziet tieši mūrī un pazūd ārtelpā. Ja aiz radiatora tiek ievietota folija, siltums tiek “atsists” atpakaļ istabas vidū. Tas ir lēts un efektīvs veids, kā neapsildīt ielu par savu naudu.
Otrais svarīgais elements ir tekstils. Kailas grīdas, īpaši flīzes vai lamināts, ziemā darbojas kā aukstuma akumulatori. Pat vienkāršs paklājs vai biezāka sega uz grīdas pie dīvāna var radīt lielu atšķirību. Tas pats attiecas uz logiem – biezi aizkari, kas nosedz palodzes, rada papildu gaisa slāni, kas neļauj aukstumam tik viegli tikt klāt telpas gaisam. Ja jūtat, ka pa durvju apakšu pūš, pat sarullēts dvielis var kļūt par glābiņu, apturot nevēlamo caurvēju.
Mājoklis kā sildošs kokons
Vērts pamainīt savu skatījumu uz to, kā mēs uztveram istabu. Iedomājieties to kā guļammaisu. Visam, kas atrodas tieši jums apkārt, jābūt mīkstam un siltam, bet visām vietām, kas ved uz āru, jābūt pēc iespējas blīvākām. Jums nav jābūt meistaram, lai to izdarītu. Vecs paklājs, biezs dušas aizkars pie ārdurvīm vai pat lētā aptiekas pirmās palīdzības folijas sega, pielikta pie visaukstākās sienas, var dot milzīgu ieguvumu.
Šāda pieeja varbūt neizskatās pēc interjera žurnāla vāka, taču tai ir savs šarms. Tas rada drošības un miera sajūtu. Cilvēki, kuri šādi uzlabojuši savus mājokļus, stāsta, ka siltums vairs nešķiet tik “gaistošs”. Istaba sāk turēt temperatūru daudz ilgāk, un vakaros vairs nav tās nepatīkamās sajūtas, ka tūlīt pēc apkures izslēgšanas kļūs neciešami drēgns.
Praktiski soļi siltuma saglabāšanai
Ja vēlaties pamēģināt šo metodi, varat sākt ar maziem soļiem. Nav nepieciešams uzreiz pārveidot visu māju. Sāciet ar istabu, kurā pavadāt visvairāk laika.
Vispirms pielieciet atstarojošo materiālu aiz radiatoriem, kas atrodas pie ārsienām. Tas neļaus siltumam pazust sienā, tāpēc istaba uzsils ātrāk un tērēs mazāk enerģijas. Tad pārklājiet aukstākos sienu laukumus ar audumu, segām vai pat lielākām bildēm – tas kalpos kā neliela izolācija.
Neaizmirstiet par logiem un durvīm. Izmantojiet biezus aizkarus, kas sniedzas līdz grīdai, bet neaizsedz radiatorus. Tas apturēs aukstā gaisa ieplūšanu un mazinās nepatīkamo caurvēja sajūtu. Noklājiet grīdu ar paklājiem, lai izvairītos no tieša kontakta ar vēso virsmu, padarot grīdu patīkamāku uz tausti. Visbeidzot, apturiet caurvēju pie durvju apakšām, izmantojot auduma rullīšus vai speciālas blīves.
Daudzi interesējas, vai tiešām folija aiz radiatora palīdz. Atbilde ir apstiprinoša, jo tā novērš siltuma aizplūšanu caur ārsienu. Jo vecāka māja un plānākas sienas, jo vairāk jūs sajutīsiet atšķirību. Siltums nevis silda ķieģeļus, bet tiek atstarots atpakaļ pie jums.
Pat tad, ja apkure ir vāja, šie paņēmieni strādā. Jūsu pašu ķermenis un ierīces izdala siltumu. Ja telpa ir labāk izolēta un virsmas ir siltākas, šis mazais siltuma daudzums telpā paliks ilgāk. Sajūta, ka dzīvojat “ledusskapī”, mazināsies.
Lielāko daļu lietu var atrast mājās vai iegādāties par dažiem eiro. Pirmās palīdzības folijas segas aptiekās maksā pavisam maz, bet vecās segas un paklāji vispār neko nemaksā. Šeit galvenais nav dārgi materiāli, bet gan gudrs to pielietojums.
Kad mājoklis beidzot atkal kļūst par vietu, kur var justies silti un mierīgi, tas sniedz lielu gandarījumu. Vairs nav jāsēž mētelī pie televizora vai jāsatraucas par katru vēja brāzmu ārpusē. Tas ir vienkāršs, cilvēcīgs veids, kā padarīt savu ikdienu ziemā nedaudz gaišāku un patīkamāku.
