Kādu vasaras vakaru atbraucu uz ciematu apciemot savu tanti un uzreiz pamanīju pie mājas lieveņa parastu cinkotu spaini ar ūdeni. Tas tur atradās it kā ar nolūku. Prātoju, kam gan tas paredzēts, jo netālu bija aka.
– Tante, kam tas spainis paredzēts? – es jautāju, norādot uz to.
Viņa pasmaidīja, it kā jau sen būtu gaidījusi šo jautājumu, un vienkārši atbildēja: – Tā ir bijis kopš neatminamiem laikiem.
Ceļiniekiem un nejaušiem viesiem
Ūdens spainis pie mājas durvīm ir sens viesmīlības simbols. Agrāk klejotāji, ceļotāji vai vienkārši noguruši cilvēki varēja apstāties pie mājas, lai remdētu slāpes vai noskalotu seju, pirms lūgt pajumti uz nakti. Tas bija nerakstīts likums – ūdens noskalo nogurumu un sagatavo cilvēku saziņai.
Pēkšņi atcerējos, ka bērnībā pēc dārza ravēšanas plaukstās pasmēlu no spaiņa ledusauksto ūdeni, noskaloju putekļus no sejas, un bija tā, it kā dzīvība atgrieztos ķermenī.
Dažreiz uz soliņa blakus bija pat dvielis – rūpes par nejaušu ciemiņu izpaudās sīkumos.
Dzīvesgudrā tradīcija
Taču spainis ar ūdeni pie durvīm kalpoja ne tikai nejaušiem viesiem. Cilvēki ticēja, ka ūdens attīra ne tikai ķermeni, bet arī māju. Mūsu senči zināja, ka tas var aizskalot ne tikai netīrumus, bet arī noņemt ļaunu aci un negatīvo enerģiju, kā arī atbrīvoties no traucējošām domām. Ne velti, ar ūdeni veic mājas iesvētīšanu un apslaka bērnus kristīšanas brīdī.
Mana tante, pat aizbraucot uz pāris dienām, nekad nenolika spaini malā.
– Lai tas stāv, – viņa teica. – Tāpēc, lai mājās valdītu kārtība.
Bet vēl veci ļaudis apgalvo, ka ūdens spainī varot prognozēt pārmaiņas. Ja tas pēkšņi bez redzama iemesla kļūst duļķains, tas nozīmē, ka mājās gaidāma kāda liksta. Bet, ja tas paliek dzidrs un tīrs, ģimenē valdīs miers un omulība.
Vecmāmiņa parādījās man sapnī un lika rakt dārzā, zem vecā bērza – tas, ko atradām, mūs izglāba
Līdztekus tam visam spainis ar ūdeni pie durvīm bija nepieciešamība. Senos laikos mājas tika celtas no koka, jumti pārklāti ar niedrēm vai šindeļiem, bet krāsnis kurinātas ar malku. Dzirkstele no krāsns, nokritusi ogle – un varēja izcelties uguns nepatikšanas.
Ūdens pa rokai – glābiņš jebkurā brīdī. Skrienot uz aku pēc ūdens, kad uzliesmojums jau sācies – tas nozīmē zaudēt dārgo laiku. Bet – ja spainis blakus durvīm, var pasmelt ūdeni ar kausu un apdzēst liesmas, novēršot nelaimi.
Mūsdienīgs skatījums uz tradīciju
Mūsdienās spainis pie lieveņa šķiet kā pagātnes relikts. Māju uguns nelaimes notiek retāk, ceļinieki vairs neklīst pa ciemiem, un ne visi tic zīmēm. Taču svarīgākais nav pats spainis, bet gan tā simboliskā nozīme.
Tas atgādina vienkāršas, bet svarīgas lietas:
Esi gatavs negaidītiem notikumiem;
Izrādi rūpes par tuviniekiem un nejaušiem viesiem;
Atceries savas saknes un cieni senču tradīcijas.
Tagad es vienmēr savā vasarnīcā pie lieveņa turu spaini ar ūdeni. Ne jau tāpēc, ka gaidītu ceļiniekus vai baidītos no uguns. Vienkārši, kad uz to skatos, atceros bērnību, tanti un savu dzimto ciematu. Tas ir mans personīgais enkurs, kas man atgādina, kas es esmu un no kurienes nāku.
Dārgie lasītāji, ja jums šis raksts šķita interesants, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos. Priecāsimies arī par jūsu komentāriem!
