Mūsu senči ticēja, ka spogulis nav vienkārš priekšmets, bet gan durvis un portāls starp realitāti un mirušo valstību. Klīst runas, ka ja ilgi skatīsies savā atspulgā ezera vai dīķa ūdenī,tevi var nāra aiznest sev līdzi uz zemūdens pasauli.
Mūsu senči uzskatīja, ka cilvēka dvēsele pēc nāves neaiziet uzreiz uz aizsauli: uz elli vai paradīzi. Tieši pēc 40 dienām dvēsele izceļo no sava ķermeņa un mēro tālo ceļu uz gaismu. Tieši tādēļ 40 dienas tiek pavadīts klusībā bez līksmības un pieminot aizgājušo cilvēku. Pēc šīm noteiktajām dienām dvēsele aiziet no šīs pasaules uz pavisam citu realitāti. Kāpēc gan pēc cilvēka aiziešanas ir vajadzīgs aizklāt visus spoguļus?
Ja šo dienu laikā spoguļi netiek aizklāti, tad aizgājušā dvēsele uz visiem laikiem var iemitināties tajos uz palikšanu. Mūsu senči aizsedza visus spoguļus sev mājās, jo baidījās ka tajos var iemājot nelabie gari un tuvinieku noklīdušās dvēseles. Tiek uzskatīts, ka šī enerģija var slikti ietekmēt spoguļus un vēlāk arī kaitēt pārējiem mājās esošajiem cilvēkiem. Ar mirušo cilvēku ir obligāti jāatvadās un jāļauj viņam iet. Neturi viņu pie sevis, jo tā tu tikai, gan sevi, gan viņu apgrūtināsi.
Ne tikai negatīvā enerģija spoguļos biedēja cilvēkus, bet arī fakts, ka aizgājējs var jebkuru cilvēku paņemt sev līdzi. Aizgājēja dvēsele var aizsaukt jebkuru cilvēku no dzīvās pasaules. Nedrīkst nekādā gadījumā skatīties spogulī ( pat mazākajā) tajā brīdī, kad mājās atrodās nelaiķis. Aizgājējs var aizsaukt sev līdzi to cilvēku, kurš apskatīsies spogulī. Senči pat neatklāja spoguļus tik ilgi kamēr nelaiķis nebija apglabāts zem zemes. Šī tradīcija tiek ņemta vērā pat šodien. Iesakam arī tev to ņemt vērā turpmāk.
Lasi vēl: 10 aizliegumi, kā un kur nedrīkst fotografēties – iegaumējiet paši un arī bērniem par to pastāstiet!
Avots: russian7.ru