Sajūtas no brauciena, kas noticis pirms vairākām dienām, pilnībā nesaglabājas atmiņā, tāpēc cilvēkam var būt grūti novērtēt, cik ilgu laiku viņš braucis uz galamērķi. Savukārt atpakaļceļš notiek tagadnē, kas var padarīt to ātrāku un ērtāku. Ceļojuma laiks tiek uztverts atšķirīgi atkarībā no vairākiem saistītiem faktoriem, kuru subjektīvā uztvere ietekmē brauciena radītos iespaidus.
Psihologi uzskata, ka šis efekts rodas divu iemeslu dēļ:
Ceļojot uz galamērķi, jūs varat nokavēt, tāpēc pievēršat daudz lielāku uzmanību laikam. Atpakaļceļā tas nenotiek. Atpakaļceļā jūs redzat pazīstamas vietas. Tā rezultātā jūtaties ērtāk, un laiks paiet ātrāk.
Taču šos skaidrojumus diez vai var saukt par izsmeļošiem. 2011. gadā Neils van de Vens veica pētījumu. Viņš lūdza divām riteņbraucēju grupām braukt pa dažādiem maršrutiem. Viena grupa brauca turp un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu, otra – pa dažādiem. Abas grupas izjuta atpakaļceļa efektu.
Dārgie lasītāji, kādas jums bijušas izjūtas braucot uz galamērķi un atpakaļ? Vai tiešām atpakaļceļš vienmēr šķiet īsāks? Pastāstiet, lūdzu, komentāros! Būsim arī priecīgi, ja atzīmēsiet rakstu ar emocijzīmi un dalīsieties ar draugiem sociālajos tīklos!
