Kāpēc mēs nepareizi iestrādājam pelnus dārzeņu dārzā: 3 kļūdas, kas nepatīk gan augiem, gan augsnei un kad tas nav lietderīgi

Šodien mēs runājam par pelniem – to “maģisko pulveri”, ko kaimiņu vecmāmiņas visur kaisīja kā garšvielas kartupeļiem.

Kļūda 1.

Pelni ir sārmi, un to pārpalikums krasi pazemina augsnes skābumu. Un lielākā daļa augu, izņemot kāpostus un sparģeļus, dod priekšroku neitrālai vai nedaudz skābai augsnei. Lai gan ir dažādi pelnu veidi (atkarīgs no tā, kas tika sadedzināts).

Zinātnes piliens: pie pH virs 7 (nedaudz sārmaina un sārmaina augsne) dzelzs, fosfors un mangāns augiem kļūst “neredzami” – tie ir, bet nav pieejami.

Rezultāts? Hloroze (lapas kļūst dzeltenas, kā rudens kļavai) un panīkuši tomāti, kurus ir nepatīkami pat audzēt.

Pirmos gadus es drosmīgi izmantoju pelnus. Un daudz… Jo sapratu, ka augsne mūsu zemes gabalā ir ļoti skāba. To varēja pamanīt pēc divām galvenajām pazīmēm:

Visur bija slapjdraņķis.

Pavasarī zeme bija zaļā krāsā. Īpaši tas bija manāms mitrās un ēnainās vietās.
Taču laika gaitā situācija mainījās. Un tagad man vairs nav nepieciešams daudz pelnu.

Vasarnīcā Olainē atradu melnu somu — atverot to, smaids bija garantēts

2. kļūda. Laiks dot ieguldījumu?

Pelnus bieži vien izkaisa “kad atceras”: pavasarī, rudenī, lietū. Bet, ja to uzklāj tieši pirms kartupeļu vai zemeņu stādīšanas (tiem, kam patīk skābs), tas ir tāpat kā pasniegt saldējumu februārī – ideja ir, bet rezultāts ir nožēlojams.