Šodien parunāsim par pelniem — to pašu “brīnuma pulveri”, ko reiz kaimiņu omītes bēra klāt it visam, gandrīz kā garšvielu pie vārītiem kartupeļiem.
Kļūda nr. 1
Pelni pēc būtības ir sārmaini, un to pārmērīga lietošana spēcīgi samazina augsnes skābumu. Taču lielākā daļa dārzeņu un puķu (izņemot, piemēram, kāpostus un sparģeļus) vislabāk aug neitrālā vai nedaudz skābā vidē. Turklāt jāatceras, ka pelnu sastāvs mainās atkarībā no tā, kas tieši tika sadedzināts.
Lasi arī: Kā Latvijā barot vistas ziemā, lai nodrošinātu, ka tās turpina labi dēt
Zinātnes piliens: pie pH virs 7 (nedaudz sārmaina un sārmaina augsne) dzelzs, fosfors un mangāns augiem kļūst “neredzami” – tie ir, bet nav pieejami.
Rezultāts? Hloroze (lapas kļūst dzeltenas, kā rudens kļavai) un panīkuši tomāti, kurus ir nepatīkami pat audzēt.
Pirmos gadus es drosmīgi izmantoju pelnus. Un daudz… Jo sapratu, ka augsne mūsu zemes gabalā ir ļoti skāba. To varēja pamanīt pēc divām galvenajām pazīmēm:
Visur bija slapjdraņķis.
Pavasarī zeme bija zaļā krāsā. Īpaši tas bija manāms mitrās un ēnainās vietās.
Taču laika gaitā situācija mainījās. Un tagad man vairs nav nepieciešams daudz pelnu.
2. kļūda. Laiks dot ieguldījumu?
Pelnus bieži vien izkaisa “kad atceras”: pavasarī, rudenī, lietū. Bet, ja to uzklāj tieši pirms kartupeļu vai zemeņu stādīšanas (tiem, kam patīk skābs), tas ir tāpat kā pasniegt saldējumu februārī – ideja ir, bet rezultāts ir nožēlojams.
Lasi vēl: Dodu tomātiem sodu un jau 6 gadus savācu pa spainim augļu no krūma
Sārms pakāpeniski neitralizē skābumu. Pelnus uzklājiet rudenī, lai līdz pavasarim augsne “nostabilizētos”.
Kļūda Nr. 3. “Pelni ir universāls mēslojums!”
Nē. Lai gan es zinu, ka ir pelnu piekritēji, kas uzskata, ka tas ir universāls un pietiekams mēslojums. Pirms dažiem gadu desmitiem no kādas mammas kaimiņienes dzirdēju pat tādus dīvainus argumentus, ka joprojām atceros un brīnos.
Viltīgie dārzeņu dārznieki dedzina veco zāli tīrumā. Un tad tur viss aug daudz labāk, pateicoties šādai pelnu “introdukcijai. Un nezāļu saknes ir tik izdegušas…”
Taču bija bezjēdzīgi viņu pārliecināt, ka šāda sausās zāles novākšana ir saistīta ar bēdīgām sekām. Domāju, ka šādi spītīgi likteņa pārbaudītāji saglabājušies līdz pat šai dienai.
Bet pelnos nav slāpekļa – tikai kālijs, kalcijs un mikroelementi. Ja mēslojuma kompleksā mēslojuma vietā ar to piepilda dobes, tas ir tāpat kā barot kaķi tikai ar vienu baldriāna sakni: redzamas daudz “enerģijas”, bet praktiska labuma ir maz. Efekts ir īslaicīgs.
Pelni ir noderīgi augsnes deoksidēšanai un kālija papildināšanai (noder gurķiem un rozēm). Taču, ja augsne jau ir neitrāla vai sārmaina, pelni pārvērtīsies par “toksisku draugu”.
Pārbaudiet pH ar pH testeri, tādu tagad tirgū ir daudz. Un vienā un tajā pašā dobē var būt dažādi skābuma līmeņi.
Kad pelni vispār nav noderīgi?
1. Ja augsne ir sārmaina. Pelnu pievienošana ir tas pats, kas sāls pārkaisīšana uz marinētiem dārzeņiem.
2. Acidofiliem augiem (skābas augsnes cienītājiem): mellenēm, rododendriem, hortenzijām. Tās vēlas skābumu, un jūs tām dodat sārmu?
3. Ja pelni no krāsotas koksnes, plastmasas vai riepām (īsi sakot, pelni no visādām nepatīkamām lietām).
Kāds ir pareizais veids? Nedaudz par pelnu lietošanas devu
1. Dozēšana: ne vairāk kā 150-200 g uz kvadrātmetru gadā (tas ir glāze, nevis spaiņi!). Vai arī sauja bedrē, stādot augus (kāpostus, tomātus, gurķus, arbūzus). Manā saujā ir apmēram 0,3-0,5 glāzes.
2. Laiks: rudenī vai 2-3 nedēļas pirms stādīšanas. Tāpēc es mēdzu stādīšanas bedrītes sagatavot iepriekš.
3. Savietojamība: labāk lietot atsevišķi. Vai arī lietot ilgstošas iedarbības mēslojumu, ko ieteicams lietot lēnai mēslošanai.
Visbeidzot, es jūs nedaudz pasmaidīšu. Reiz kāds man jautāja: “Ja pelni ir sārmi, vai to vietā var izmantot veļas mazgāšanas līdzekli? Man nav pelnu, jo man nav krāsns. Bet man ir veļas pulveris…”
Lasi vēl: Vienmēr lieku karoti veļas mazgājamajā mašīnā katru reizi, kad mazgāju veļu
Godīgi sakot, šis jautājums mani pārsteidza. Nevaru iedomāties, kā cilvēki var iztikt bez krāsns laukos. Bet es jums ieteicu atrast pelnus pārdošanā.
