2021. gadā Latvijā bija 13 dienas, kad temperatūra pacēlās virs 30 ºC. Un 2010. gadā bija 20 šādas dienas. Kas mūs sagaida turpmāk
Statistika skaidri norāda uz paaugstinātu vidējās temperatūras kāpumu. Tajā pašā rekorda gadā 2020. gadā jūlijā temperatūra paaugstinājās par 10% vairāk nekā tajā pašā mēnesī gadu iepriekš. Jau 2010.gada augustā mūsu valstī bija paaugstināts skaits cilvēku, kas izjuta karstuma sekas un saskārās ar dažādām problēmām – par 2 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gada augustā. Un tas jau ir par 28% vairāk. Varbūt šķiet dīvaini marta beigās runāt par karstumu, bet vasara pienāk tik ātri, ka mēs to nemanām un jūtamies nesagatavojušies.
Šobrīd šī ir jaunākā statistika, kas saista rādītājus ar augstu gaisa temperatūru. Tomēr tendence turpinās līdz pat šai dienai. Sinoptiķi ziņoja, ka tuvākajā laikā reģionos iestāsies ekstremāla temperatūra – gaiss iesils līdz 19 ºC. Tas nozīmē, ka varam sagaidīt jaunus rekordus karstuma skarto cilvēku skaitā. Paskaidrosim savienojumu.
Āda ir kā radiators. Kas tad notiek ar mūsu ķermeni karstumā? Tam ir grūti uzturēt iekšējo temperatūru parastajā, diezgan šaurajā diapazonā. Tas to dara divos veidos. Pirmkārt, tas palielina svīšanu, lai atdzistu mitruma iztvaikošanas rezultātā. Tāpēc karstumā ir tik svarīgi dzert vairāk šķidrumu.
Ja karstumu pavada augsts mitrums, svīšana pārstāj būt efektīvs dzesēšanas mehānisms. Diemžēl globālā sasilšana izraisa arī paaugstinātu globālo mitrumu. Tam ir vairāki iemesli: no pasaules okeāna virsmas iztvaiko vairāk ūdens, un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tie spēj uzņemt arvien vairāk mitruma.
Mitruma un siltuma vienlaicīgo ietekmi uz cilvēka ķermeni pētīja Kalifornijas universitātes zinātnieki. Pētījums parādīja, ka pie 100% mitruma cilvēka ķermenis ir pakļauts lieliem riskiem jau 30 °C temperatūrā: tādos apstākļos ķermenis “jūt” visus 60 . Līdzīga ietekme ir 35 grādu temperatūrai ar 65% mitrumu. Karstumu kļūst arvien grūtāk izturēt.
Aukstas naktis ir labākas par karstām. Ir arī citas globālās sasilšanas sekas, kas darbojas pret mums. Naktīs parasti ir daudz vēsāks nekā dienā, kas dod organismam iespēju atpūsties. Tomēr nakts temperatūra pēdējos gados paaugstinās ātrāk nekā dienas temperatūra. Un tas ir slikti ne tikai tāpēc, ka ķermenim ir mazāk laika atpūsties.
Ir pierādīts, ka augstāka āra temperatūra samazina miega kvalitāti. Karstumā cilvēki sliktāk aizmieg un pamostas agrāk – jūs to zinājāt pat bez zinātniekiem. Taču pētījumi arī saista sliktu miegu ar pastiprinātiem traucējumiem, depresiju, agresiju un sliktu garastāvokli. Un, lai gan šāda attīstība šķiet maz ticama temperatūrā, kas nedaudz pārsniedz 30, karstuma dūriens nav nekas neparasts. Mūsu ķermenis ražo siltumu, un, ja tas nespēj to efektīvi atbrīvot, tas pārkarst.
Temperatūras pieauguma tendence Latvijā
Latvijā pēdējo gadu laikā ir novērota stabila vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās tendence. Klimatologi un meteorologi norāda, ka šī tendence atbilst globālajām klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, galvenokārt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vidējās temperatūras pieaugums. Pēdējo desmitgadu laikā Latvijā vidējā gada temperatūra ir pieaugusi par aptuveni 1,5–2°C salīdzinājumā ar 20. gadsimta sākumu.
Siltākie gadi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) ir reģistrēti tieši pēdējā desmitgadē. Piemēram, 2020. gads bija viens no siltākajiem, ar vidējo temperatūru ap 8,8°C, kas ir 2,4°C virs normas.
Silto un auksto dienu izmaiņas
Ziemas kļūst siltākas, ar retāk sastopamām ilgstošām salnām un stabilu sniega segu. Vasaras kļūst garākas un siltākas, ar biežākiem karstuma viļņiem (virs 30°C). Pavasaris un rudens kļūst siltāki un ilgāki, bet pārejas periodi starp gadalaikiem kļūst izplūdušāki.
Galvenie iemesli temperatūras paaugstināšanai. Globālā sasilšana. CO₂ un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums izraisa globālo temperatūras kāpumu, kas ietekmē arī Latviju. Baltijas reģions īpaši izjūt klimata pārmaiņu sekas, jo atrodas mēreno platuma grādu zonā, kur temperatūras svārstības ir izteiktākas.
Jūras un gaisa masu izmaiņas
Baltijas jūras ūdens temperatūra arī paaugstinās, kas ietekmē reģiona klimatu, padarot ziemas maigākas un mitrākas. Atmosfēras cirkulācijas izmaiņas veicina siltāku gaisa masu iekļūšanu no rietumiem un dienvidiem. Cilvēku darbības ietekme. Pilsētu efekts (asfalta un betona sasilšana) veicina vietējo temperatūras pieaugumu. Mežu izciršana un lauksaimniecības izmaiņas ietekmē mitruma bilanci un temperatūras regulāciju.
Sekas un nākotnes prognozes
Biežākas ekstrēmas laikapstākļu parādības – stipras vētras, sausuma periodi un plūdi. Lauksaimniecības un mežu ekosistēmu izmaiņas – ilgāks veģetācijas periods, bet arī lielāki sausuma un kaitēkļu riski. Pilsētu infrastruktūras pielāgošana – nepieciešami labāki dzesēšanas risinājumi un nokrišņu ūdens pārvaldība. Latvijā klimata pārmaiņas ir ne tikai jūtamas, bet arī ietekmē dažādas nozares un ikdienas dzīvi. Nākotnē sagaidāms, ka šī tendence turpināsies, ja netiks veikti efektīvi pasākumi emisiju samazināšanai un pielāgošanās stratēģiju īstenošanai.
Lasi vēl: Kā pareizi stādīt kartupeļus, lai iegūtu maksimālu ražu un ar dažām vagām pietiktu visai ziemai
Kā izvairīties no karstuma
Kā jau sapratāt, ir ārkārtīgi svarīgi dzert ūdeni. Uzskata, ka karstā dienā nepieciešams patērēt vismaz 1 litru uz 30 kg ķermeņa svara. Vēlams pakāpeniski, mazās porcijās. Kad neatrodaties saulē, ķermenim jābūt maksimāli atklātam, lai varētu brīvi iztvaikot un atdzesēt to. Ja nav iespējams visu laiku atrasties kondicionētā telpā, vismaz uz brīdi ļaujiet sev atpūsties: pat divas trīs stundas vēsumā ievērojami samazina slodzi. Kur meklēt vēsumu? Publiskās vietās – tirdzniecības centros, izstāžu zālēs.
Palīdz arī pēdu un elkoņu mērcēšana vēsā ūdenī. Kā arī mitrs, vēss dvielis, kas aptīts ap kaklu. Bet, protams, nevajadzētu lietot ledus ūdeni. Pastāv viedoklis, ka tējas un kafijas dzeršana palīdz cīnīties ar karstumu. Tomēr šī metode ir ļoti pretrunīga. Abiem dzērieniem ir diurētiska iedarbība, un papildus šķidruma zudums karstumā nav nepieciešams.
Starp citu, zinātne neaizliedz lietot aukstu ēdienu un dzērienus: daudzi pētījumi nav atklājuši nekādu saistību starp vasaras saaukstēšanos un atdzesētu dzērienu un pārtikas patēriņu. Ja runājam par stratēģisku pieeju sevis glābšanai no karstuma, tad žurnālā Nature publicētie zinātnieku pētījumi liecina par minimālu problēmu rašanos 17-18 °C temperatūrā. Taču arī pārcelšanās uz Arktiku nav risinājums..
