Dārgie lasītāji, ja vēl neesat redzējuši segas pārvalku, kam tieši vidū ir rombveida izgriezums, tad šis raksts jūs aizvedīs savdabīgā ceļojumā pagātnē. Bet, ja šāds “brīnums” jums ir labi zināms, pieņemiet sirsnīgu, lai arī nedaudz ironisku sveicienu no kādreizējiem laikiem.
Lai gan atzīstos, tas nebūt nav sveiciens, drīzāk smaga nopūta – atmiņas par to, kā es nopūlējos, lai iedabūtu segu šādā pārvalkā, joprojām uzdzen nejaukas sajūtas. Mūsdienīga gultas veļa, protams, ir ērtāka – aiztaisi rāvējslēdzēju vai pāris pogas, un viss. Bet pat tiem pašiem “rombiem” bija sava loģika. Un arī īpašs šarms – ja paskatās no pareizā leņķa.
Šādi segas pārvalki PSRS pastāvēšanas laikā bija atrodami teju visur: dzīvokļos, bērnudārzos, pionieru nometnēs, veselības iestādēs, atpūtas namos, viesnīcās. Likās, ka savādāk nemaz nevar būt. Bet kāpēc tāda masveida mīlestība pret rombveidīgu izgriezumu centrā?
Atbilde slēpjas sistēmā. Padomju Savienībā viss, arī gultas veļa, tika ražots pēc stingriem standartiem. Valsts standartu sistēma jeb GOST aptvēra burtiski visu – materiālus, izmērus un pat šūšanas metodes. Rombs segas pārvalka centrā nav padomju dizaineru kaprīze. Pārvalka izskatu patiesībā noteica praktiskums un ekonomija.
Lieta tāda, ka gultas veļas audums tika iepirkts 90 centimetru platos ruļļos. Ar to pilnībā pietika vienvietīgam gultas pārvalkam. Bet ar divguļamajiem pārvalkiem bija sarežģītāk: vajadzēja divus auduma gabalus, kurus sašuva kopā. Bet šuvuma vieta izveidojās tieši centrā.
Lai nesabojātu pārvalka izskatu un netērētu materiālu papildu aizdarēm, šajā vietā tika izveidots glīts izgriezums – rombs. Tas ļāva segu iebāzt pārvalkā, maskējot šuvuma vietu un ekonomējot audumu.
Turklāt šis izgriezums nodrošināja gaisa cirkulāciju segas pārvalkā, ņemot vērā, ka padomju laikos segas bieži pildīja ar vati vai vilnu – materiāliem, kas uzkrāja mitrumu. Lai izvairītos no nepatīkamas smakas un pildvielas sabojāšanās, bija jānodrošina ventilācija – un rombs lieliski tika galā ar šo uzdevumu.
Turklāt dīvainā kārtā šī detaļa segas pārvalkam piešķīra zināmu individualitāti. Pārvalks nebija vienkārši auduma maiss, bet lieta ar “rozīnīti”, lai arī apšaubāmi ērtu. Izgriezums vienmēr tika izveidots pārvalka augšpusē, lai varētu atstāt redzamu skaistu segu, it īpaši, ja tā bija no satīna vai izrakstīta.
Bet, protams, tas nav galvenais. Galvenais ir bērnības atmiņas. Mēs tolaik nedomājām par GOSTiem vai ventilāciju. Mums rombveida izgriezums bija “portāls” uz pavisam citu pasauli. Caur to varēja kāpt iekšā, paslēpties no visiem, iztēloties, ka esi aliņā vai būdiņā, un slēpties, līdz mamma kaut kur tālumā neiesauksies: “Kur tu atkal pazudi?!”
Gadu gaitā viss ir mainījies. Parādījušies jauni audumi, tehnoloģijas padarījušas ražošanu lētāku, mainījušās gaumes. Mūsdienās gandrīz visi segas pārvalki tiek šūti ar sānu vai apakšas ieeju, ar pogām vai rāvējslēdzēju. Tas patiešām ir daudz ērtāk: ir vieglāk ievietot segu, nekas nekur nespraucas un nelien ārā, bet estētika ir kļuvusi citāda.
Bet kā tad pārvalks ar rombveida izgriezumu? Tā ir pagātne. Vai arī… jūs joprojām lietojat šādus segas pārvalkus?! Stāstiet komentāros un dalieties ar rakstu sociālajos tīklos, it īpaši, ja ar segas pārvalku jums saistās bērnības spēles ar slēpšanos. Būsim pateicīgi!
