Ielūkojoties mūsu vecmāmiņu mājokļos vai atceroties padomju laika dzīvokļu iekārtojumu, ir viegli pamanīt vienu kopīgu detaļu – virtuves galds gandrīz vienmēr bija klāts ar vaskadrānu.
Tas bija tik pazīstams interjera elements, ka pat neradīja nekādus jautājumus. Tomēr mūsdienās vaskadrāna kļūst arvien retāk sastopama, bet ir interesanti: no kurienes vispār radās šī tradīcija un kāpēc galdi tika pārklāti ar eļļas audumu?
Mēģināsim tikt skaidrībā.
Vaskadrānas izcelsme: no darvas līdz polimēriem
Mūsdienu vaskadrānai jeb eļļas audumam līdzīgu materiālu vēsture sniedzas gadsimtiem senā pagātnē. Jau nomadu indoeiropiešu ciltis audumu pārklāja ar kausētu darvu, lai padarītu to ūdensizturīgu.
Laika gaitā tehnoloģijas uzlabojās: 18. gadsimtā Anglijā sāka masveidā ražot audumus, kas atgrūda ūdeni un bija piesātināti ar linsēklu eļļu un pārklāti ar svina krāsu. Tos izmantoja celtniecībā, kuģu būvē un pat apģērba šūšanā.
Īsts izrāviens notika 19. gadsimtā, attīstoties ķīmiskajai rūpniecībai. Tad eļļas auduma sastāvam sāka pievienot gumiju, bet nedaudz vēlāk – sintētiskās piedevas. Tomēr materiāls kļuva patiesi pieejams un ērts ikdienas dzīvē tikai 20. gadsimtā, kad sāka izmantot polivinilhlorīdu (PVC). Toreiz eļļas audumu piegādāja miljoniem mājsaimniecību, un tas kļuva par virtuves dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Kāpēc vaskadrāna bija tik populāra: četri vienkārši iemesli
1.Praktiskums
Virtuves virsma ir vieta, kur nepārtraukti izlīst tēja, nopil zupa, trauki atstāj pēdas. Eļļas audums ļāva viegli tikt galā ar šādiem traipiem: pietika to noslaucīt ar mitru drānu. Atšķirībā no tekstila galdautiem vaskadrāna nebija jāmazgā vai jāgludina.
2.Mēbeļu aizsardzība
Koka galdiem kaitēja mitrums un skrāpējumi. Vaskadrāna kļuva par sava veida aizsargbarjeru, novēršot bojājumus un pagarinot mēbeļu kalpošanas laiku. Un tā kā padomjlaikos labas mēbeles bija dārgas, tās centās saglabāt pēc iespējas ilgāk.
3.Pieejamība
Salīdzinot ar auduma galdautiem, vaskadrāna bija daudz lētāka un pieejama jebkurā saimniecības preču veikalā. Tā bija pa kabatai praktiski visiem.
4.Estētika un izmaiņas interjerā
Padomju rūpniecība ātri pielāgojās pieprasījumam, sākot ražot dažādu krāsu un rakstu vaskadrānas: ar koka faktūru, ģeometrisku un ziedu apdruku. Tādējādi saimnieces varēja vismaz nedaudz dažādot virtuves interjeru bez būtiskiem tēriņiem.
5.Vaskadrānas ziedu laiki PSRS
Eļļas audumu popularitātes virsotne bija 20. gadsimta 50.–70. gados, kad padomju ķīmiskā rūpniecība sasniedza jaunu līmeni. Izturīgas, ilgmūžīgas un praktiskas PVC vaskadrānas tika pārdotas pa metriem ruļļos, un tās izmantoja burtiski visur – no dzīvokļiem un vasarnīcām – līdz skolu kafejnīcām, veselības iestādēm, bērnudārziem un pat ražošanas cehiem.
Turklāt eļļas audums tika izmantots ne tikai kā galdauts. Tā noderēja priekšautu šūšanai, mēbeļu pārvalku, kosmētikas somu izgatavošanai un pat celtniecībā, lai aizsargātu materiālus no mitruma.
Un kā ir mūsdienās?
Mūsdienās vaskadrānas ir kļuvušas daudz estētiskākas: jūs varat atrast ražojumus ar interesantu tekstūru, imitējot mežģīnes, koku vai audumu. Vaskadrānas joprojām ir ērts variants virtuvei vai vasarnīcai, it īpaši, ja mājā ir bērni vai veci cilvēki. Taču tagad to vietā arvien biežāk tiek izmantoti silikona paklājiņi vai mūsdienīgi auduma galdauti ar impregnējumu, kas atgrūž ūdeni.
Vai jūs joprojām lietojat vaskadrānu uz virtuves galda? Vai tomēr dodat priekšroku citiem materiāliem? Dalieties komentāros – mums būtu interesanti uzzināt, vai ieradums apklāt virtuves galdu ar vaskadrānu ir saglabājies arī jūsu ģimenēs!
Ja šis raksts jums noderēja, atzīmējiet to ar “patīk”un dalieties sociālajos tīklos!
