Padomju laikā gandrīz katrā dzīvoklī eksistēja viena raksturīga interjera detaļa – televizors, glīti pārklāts ar auduma pārsegu. Tā varēja būt tamborēta, mežģīņota vai vienkārši no blīva materiāla. Reizēm tika aizsegts viss ekrāns, reizēm – tikai augšpuse.
Mūsdienās šāds ieradums šķiet dīvains un var pat izraisīt jautājumus jaunajai paaudzei, taču tiem cilvēkiem tas bija absolūti dabisks un balstījās uz vairākiem pamatotiem iemesliem – praktiskiem, estētiskiem un pat sociāliem.
1. Dārgās tehnikas aizsardzība no putekļiem
Pirmkārt, pārsegs kalpoja kā aizsardzība dārgai tehnikai. Televizors PSRS nebija tikai brīvā laika pavadīšanas līdzeklis, bet gan īsta ģimenes bagātība, kas tika iegūta ar grūtībām, ilgstoši gaidot rindā un nereti “pa blatu” (izmantojot pazīšanās). Tādēļ to sargāja, veica sarežģītus remontus un centās pagarināt tā kalpošanas laiku visiem iespējamiem līdzekļiem.
Viena no galvenajām problēmām bija putekļi. Vecajiem padomju modeļiem (kā, piemēram, populārajiem melnbaltajiem “Rekordiem” vai krāsainajiem “Rubīniem”) bija liels skaits ventilācijas atveru un spraugu korpusā.
Putekļi caur tām viegli iekļuva iekšpusē, nosēdās uz jutīgajām lampām un radioelektroniskajām platēm, izraisot komponentu pārkaršanu un priekšlaicīgus bojājumus. Iztīrīt televizoru, to izjaucot, bija sarežģīti un varēja būt bīstami, tādēļ audums bija vienkāršākais, lētākais un efektīvākais profilakses veids, ko varēja atļauties katra mājsaimniecība.
2. Aizsardzība pret saules gaismu un mehāniskiem bojājumiem
Tika stingri uzskatīts, ka tiešie saules stari, kas ilgstoši skar ekrānu, var neatgriezeniski sabojāt ekrāna iekšpusē esošo luminoforu, izraisot izdegšanu un pastāvīgu plankumu parādīšanos attēlā. Dzīvokļi padomju daudzdzīvokļu mājās bieži bija nelieli, un ne vienmēr bija iespējams novietot televizoru ēnā vai tālāk no loga.
Tādēļ auduma pārsegs kļuva par universālu risinājumu šai problēmai. Turklāt pārsegs pasargāja televizora lakoto koka korpusu no mehāniskiem bojājumiem. Lielie, stabilie televizori bieži vien kalpoja kā papildu plaukts – uz to augšpuses novietoja pulksteņus, smagas figūriņas, suvenīrus vai pat vāzes.
Lai nesaskrāpētu virsmu un nenodarītu bojājumus dārgajai mēbelei, to pārklāja ar audumu, apvienojot praktiskumu ar dekoratīvu funkciju.
3. Mājīguma simbols un statusa zīme
Auduma pārsega nozīme pārsniedza tikai tehnikas aizsardzību. Tā bija svarīgs mājīguma, kārtīguma un labklājības simbols. Tipveida dzīvokļos ar standartizētām mēbelēm, tieši šādas rokdarbu detaļas palīdzēja piešķirt mājoklim individuālu, siltu seju.
Mežģīņota vai ar rokām adīta sedziņa mīkstināja lielo, tumšo tehnikas kasti un padarīja to par neatņemamu mājas telpas daļu. Pārsegs bieži kļuva arī par saimnieces meistarības un statusa demonstrāciju.
Skaists, ar precīzu tehniku adīts darbs, ideāli tīrs un balts audums liecināja par saimnieces gaumi, čaklumu un rūpēm par savu ģimeni un māju. Tādējādi šis interjera elements kalpoja kā savdabīgs sociālais signāls – apliecinājums augstai sadzīves kultūrai un labiekārtotam statusam sabiedrībā.
4. Mīti un atgriešanās mūsdienās
Šai tradīcijai laika gaitā radās arī mīti. Dažiem vecākās paaudzes pārstāvjiem varēja rasties pat kvazi-mistiska attieksme pret televizoru. Daži ticēja, ka audums spēj aizsargāt no nezināma “kaitīga starojuma” vai pat pasargāt no “sliktas informācijas”.
Šādas bažas bieži pastiprinājās 90. gados, kad saturs strauji mainījās. Interesanti, ka šķietami novecojusī tradīcija negaidīti atgriežas mūsdienās. Āzijas valstīs un arī rietumos ir populāri dekoratīvie pārvalki mūsdienu plānajiem televizoriem un monitoriem.
Dažiem tas ir nostalģijas apliecinājums un vēlme pievienot interjeram mājīgumu. Citos gadījumos tas ir gluži praktisks veids, kā pasargāt dārgos plānos ekrānus no putekļiem, skrāpējumiem vai bērnu pirkstu nospiedumiem.
Līdz ar to vienkāršais audums uz televizora bija kas vairāk par nieku. Tas apvienoja praktisko rūpi par deficītu tehniku, vēlmi pēc mājīguma un sadzīves kultūras kluso valodu. Tas bija pazīstams simbols visai paaudzei, kurā pat sīkumiem bija dziļāka nozīme.
Kā pareizi kopt mūsdienu plakanos ekrānus?
Mūsdienu tehnoloģijas (LCD, LED, OLED, QLED) ir daudz jutīgākas par veco kineskopu televizoru stiklu. Nepareiza tīrīšana var neatgriezeniski sabojāt dārgo ekrānu. Lūk, kā pareizi kopt savu plakano TV:
Atvienojiet no strāvas: Pirms tīrīšanas vienmēr izslēdziet televizoru un atvienojiet to no strāvas avota. Tas ir drošības pasākums un ļauj labāk redzēt putekļus un traipus.
Izmantojiet mikrošķiedras drāniņu: Tīriet ekrānu tikai ar sausu, tīru mikrošķiedras drāniņu. Nekad neizmantojiet papīra dvieļus, salvetes vai raupjus audumus, jo tie var saskrāpēt ekrāna pārklājumu.
Maiga tīrīšana (sausā metode): Viegli noslaukiet putekļus un pirkstu nospiedumus. Vienmēr veiciet maigas, vienmērīgas kustības, nepielietojot spēku un īpaši nespiežot uz ekrāna.
Mitruma lietošana (ja nepieciešams): Ja ar sausu drāniņu nepietiek, izmantojiet specializētu ekrānu tīrīšanas līdzekli, kas nesatur spirtu, amonjaku vai acetonu.
Nekad nespiediet šķidrumu tieši uz ekrāna.
Uzziediet ļoti nelielu daudzumu šķidruma uz drāniņas un tikai tad maigi noslaukiet ekrānu.
Neizmantojiet virtuves līdzekļus: Izvēlieties līdzekļus, kas ir paredzēti tieši televizoriem un monitoriem, jo sadzīves tīrīšanas līdzekļi var neatgriezeniski sabojāt ekrāna antirefleksa vai matēto pārklājumu.
