Pēdējā laikā daudzi pircēji pamana, ka rēķins pie kases kļūst arvien lielāks, lai gan iepirkumu maisiņš šķiet arvien vieglāks. Šādas sajūtas nav nejaušība vai vienkārša sakritība.
Veikalos tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai pircējs nemanāmi iztērētu vairāk, nekā sākotnēji plānots. Bieži vien mēs esam noguruši pēc darba dienas un pie kases vairs nevēlamies iedziļināties katrā čekā norādītajā pozīcijā. Tieši šis nogurums un neuzmanība kļūst par iespēju tirgotājiem gūt papildu peļņu.
Kāpēc čeks dažreiz šķiet dīvains?
Daudziem ir gadījies, ka pie kases cena izrādās citādāka nekā uz cenu zīmes plauktā. Reizēm kāda prece tiek noskenēta divreiz, vai sarakstā parādās kaut kas, ko nemaz neesat pirkuši. Tomēr ir viena lieta, kas pircēju makus patukšo regulāri un pavisam nemanāmi.
Tā nav kļūda sistēmā, bet gan ļoti pārdomāts veids, kā katru dienu iekasēt nelielas summas no miljoniem cilvēku. Šī pozīcija čekā ir tik pierasta, ka mēs to uztveram kā pašsaprotamu, lai gan patiesībā par to pārmaksājam milzīgu uzcenojumu.
Parastais maisiņš kā peļņas avots
Runa ir par parastu iepirkumu maisiņu. Liekas, ka tie ir tikai daži centi, par kuriem nav vērts uztraukties. Taču, ja saskaita šos izdevumus ilgākā laika posmā, aina kļūst pavisam citādāka. Lielveikali pelna milzīgas summas tieši uz šo mazo pozīciju rēķina, jo maisiņa pašizmaksa ir niecīga, bet pircējam tas tiek pārdots par 15, 20 vai pat 30 centiem.
Veikali paļaujas uz mūsu paradumiem. Lielākā daļa cilvēku dodas uz veikalu bez sava maisiņa, jo aizmirst to mājās vai automašīnā. Kad pirkumi jau ir uz kases lentes, izvēles vairs nav – maisiņš ir jānopērk, lai preci aiznestu līdz mājām. Šis ir impulsa pirkums, par kuru mēs tajā brīdī nedomājam, bet veikalam tā ir tīrā peļņa.
Cik mēs patiesībā samaksājam gada laikā?
Ja mēs sākam rēķināt šo mazo summu uzkrājumu, rezultāts var pārsteigt. Pieņemsim, ka viens maisiņš maksā aptuveni 20 centus. Ja cilvēks dodas uz veikalu trīs reizes nedēļā un katru reizi pērk jaunu maisiņu, tie ir 60 centi nedēļā. Mēneša laikā šī summa pieaug līdz nepilniem 3 eiro. Gada griezumā tie ir jau vairāk nekā 30 eiro tikai par plastmasas vai papīra gabalu, ko mēs pēc tam bieži vien vienkārši izmetam miskastē.
Ja uz veikalu dodas visa ģimene un pērk vairākus maisiņus vienā reizē, summa var dubultoties vai pat trīskāršoties. Gada laikā tie var būt pat 70 līdz 100 eiro. Par šādu naudu varētu nopirkt vairākas pilnas vakariņas visai ģimenei vai iegādāties pamatīgu krājumu ar ilgtermiņa produktiem. Mērogā visas valsts līmenī runa ir par miljoniem eiro, ko iedzīvotāji atstāj veikalos vienkārši savas neorganizētības dēļ.
Vienkāršs veids, kā ietaupīt
Uzvarēt šo mazo “finanšu lamatas” spēli ir pavisam vienkārši. Labākais risinājums ir iegādāties un vienmēr nēsāt līdzi savu daudzreiz lietojamo auduma maisiņu jeb tā saukto “saimniecības somu”. Tā ieņem pavisam maz vietas, to var ielikt mugursomā, darba somā vai turēt automašīnas durvju kabatā.
Šāda soma parasti atmaksājas jau pēc dažām nedēļām, bet kalpo gadiem ilgi. Turklāt auduma maisiņi ir daudz izturīgāki, tāpēc nav jāuztraucas, ka pa ceļam uz mājām tas saplīsīs un pirkumi izbirs uz ielas. Tas ir ne tikai finansiāli izdevīgi, bet arī rada mazāk atkritumu mūsu vidē.
Ne tikai maisiņi
Maisiņi ir tikai viens piemērs tam, kā tiek veidota veikalu vide. Ir vēl daudzi citi sīkumi, kam pircēji nepievērš uzmanību: produktu svara samazināšana, necaurredzami iepakojumi un īpaši izvietotas preces pie pašas kases. Ja iemācās pamanīt šos mazos izdevumus un izvairīties no tiem, mēneša beigās maciņā paliek ievērojami vairāk naudas. Galvenais ir plānot savus pirkumus un nekļūt par nejaušu pircēju, kurš piekrīt visam, ko viņam piedāvā pie kases.
