6. Rīta paradumu brīvība ir kļuvusi pārāk vērtīga
Rīts man vienmēr ir bijis īpašs laiks. Pirmie saules stari, pirmie ielas trokšņi, bet es jau staigāju apkārt halātā, vāru sev kafiju, klusībā sēžu pie loga un lasu jaunākās ziņas internetā. Reizēm dziedu pie sevis senas dziesmas, reizēm runāju ar kaķi, kas sēž uz palodzes. Pilnīgs komforts un labsajūta.
Bet tā nenotiks, ja pie tevis būs nakšņojuši ciemiņi. Tās ir mazas lietas, bet tieši no tām veidojas māju sajūta. Ķīniešu domātājs Konfūcijs reiz esot teicis, ka tieši vienkārši paradumi veido īsto dzīvi. Es nevēlos atteikties no saviem paradumiem pat uz vienu rītu.
7. Man vairs nav jāpierāda, ka esmu labs saimnieks
Tiešām, ar vecumu daudzas lietas nonāk otrajā plānā. Agrāk bija svarīgi, lai citi padomātu: “Ak, cik viesmīlīgs cilvēks! Viņš mani tik laipni uzņēma, paēdināja, padzirdīja, sarūpēja guļvietu, pat atrada viesiem čības. Mēs noteikti vēl atbrauksim pie viņa.” Bet tagad es saprotu, ka man nekas nevienam nav jāpierāda.
Lasi vēl: Eksperts: šīs piektdienas laikapstākļi var līdzināties 2023. gada augusta vētrai
Tie, kas mani ciena un novērtē, ienāk pie manis iedzer tēju, mazliet pasēž un aiziet. Bet tie, kam rūpu nevis es, bet gan ērtības, lai iet bekot.
Kāda dzīvesgudra sievietei reiz man teica: “Jo vecāka kļūstu, jo vairāk man patīk godīgums. Bet godīgums ir tad, kad tavās mājās nakšņo tie, ar kuriem kopā gribas arī pamosties. Pārējie lai dodas katrs uz savu gultu.” Šos vārdus es allaž turu prātā.
Dārgie lasītāji, ja jums šis raksts šķita interesants, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties ar draugiem sociālajos tīklos. Bet ko jūs domājat par šo tematu? Vai dažkārt ļaujat viesiem pārnakšņot savā mājoklī? Pastāstiet savu viedokli/pieredzi komentāros!
