Pārstāju mazgāt gaļu pirms gatavošanas un sasaldēšanas. Daudzu gadu garumā domāju, ka rīkojos pareizi.
Atnācu no tirgus vai veikala, izņēmu gaļu, noskaloju to zem auksta ūdens, tad liku saldētavā vai uzreiz sāku gatavot.
Taču izrādījās, ka mazgāt gaļu pirms gatavošanas ne tikai nav vajadzīgs, bet pat ir kaitīgi. Paziņa — miesnieks, kurš sadala gaļu porcijās gaļas veikalā, man izstāstīja iemeslus. Sākumā tikai noraustīju plecus — muļķības, nodomāju. Bet vēlāk nolēmu noskaidrot, un labi, ka tā. Kopš tā laika gaļu vairs nemazgāju.
Tas, ko uzskatāt par rūpēm par sevi un saviem tuvākajiem, var izrādīties problēmu avots. Taču nesteidzieties krist galējībās. Viss pēc kārtas – tūlīt visu izstāstīšu.
Ieradums spēcīgāks par veselo saprātu
Mūsu ģimenē gaļu vienmēr mazgāja. Mamma mazgāja, vecmāmiņa mazgāja. Visi bija pārliecināti, ka citādi nevar. It kā viss loģiski – nomazgāt netīrumus, noņemt sīkus kaulu gabaliņus, vismaz daļēji atbrīvoties no specifiskās smaržas, ja tāda ir. Gaļa taču pati sevi nenomazgās.
Šis ieradums nāk no pagātnes. Kad gaļu pārdeva uz svara, bez iepakojuma, stihiskos tirgos, kur tai virsū lidoja mušas un nebija zināms, no kāda dzīvnieka tā vispār ir. Tad tiešām – visu vajadzēja rūpīgi nomazgāt ar ūdeni. Bet tagad viss ir mainījies.
Ko saka eksperti
Ja ieklausāmies speciālistos, atklājas kas interesants. Lielveikalos nopērkamo gaļu jau apstrādā ražošanas procesā. To mazgā, šķiro, iepako – un dara to saskaņā ar sanitārajiem noteikumiem, kas ir daudz stingrāki nekā apstākļi mājās.
Ja uz iepakojuma ir redzamas sula vai nedaudz asiņu, gaļu var viegli nosusināt ar vienreiz lietojamu papīra salveti. Ja ļoti gribas, to var arī ātri noskalot ar aukstu ūdeni, bet nekādā gadījumā ne izlietnē kopā ar citām lietām – tikai atsevišķā traukā, nepieskaroties citai pārtikai vai traukiem.
Bet ko noteikti nedrīkst darīt, ir mazgāt gaļu virtuves vai vannas istabas izlietnē, šļakstot baktērijas visapkārt. Ūdens pilieni no mazgājamās gaļas izplatās metru attālumā. Un re – tie jau ir uz dvieļiem, zobu birstēm, darba virsmas vai blakus stāvošajiem produktiem.
Uz gaļas virsmas taču var atrasties dažādi mikroorganismi un baktērijas. Un tie nav vienkārši vārdi – tās ir reālas veselības problēmas. Mazgāt gaļu nozīmē tikai vienu – izsmērēt baktērijas vēl plašāk, jo ūdens tās nelikvidē.
Un, ja šīs baktērijas nokļūst uz dēlīša, uz kura vēlāk liksiet maizi vai delikateses, piemēram, ikrus – labu no tā negaidiet.
Lasi vēl: Piecu minūšu laikā pagatavoju brokastis no tā, kas bija: tagad nespēju cept — no šķīvja pazūd tik ātri, it kā tās nemaz nebūtu bijušas
Auksts ūdens baktērijām neko nepadara. Lai tās iet bojā, nepieciešama augsta temperatūra gaļas iekšpusē. Tas nozīmē, ka vienīgais drošais veids, kā pasargāt sevi, ir pilnvērtīga termiskā apstrāde. Un gaļu vai vistu nav jēgas mazgāt, ja vien tā nav izkritusi jums no rokām pagalma dubļos, pie suņu būdas.
Nav svarīgi — vista, cūkgaļa, liellops — rezultāts ir viens un tas pats. Jo vairāk ūdens lejat, jo lielāks risks, ka netīrumi nonāks tur, kur tiem vispār nevajadzētu būt.
Cilvēki, kuri intensīvi mazgā gaļu, biežāk saskaras ar pārtikas saindēšanos. Un ne jau tāpēc, ka rokas netīras, bet tāpēc, ka baktērijas tiek iznēsātas pa visu virtuvi.
Ir vēl kāds pavisam vienkāršs iemesls
Mazgāta gaļa pirms cepšanas sliktāk apcepas pannā. Tā vairāk sautējas, nevis iegūst skaistu zeltainu garoziņu. Tāpēc gaļu mazgāt vajag tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams.
Piemēram, ja redzat, ka uz virsmas ir slidena, netīra plēvīte, vai ja gaļa ir nokritusi uz grīdas. Tad, jā — var ātri noskalot. Ņemiet atsevišķu trauku, ātri noskalojiet, noteciniet ūdeni un nosusiniet ar salvetēm vai tīru drāniņu.
Lasi vēl: Šādus gurķīšus mēs jau ēdam pēc 3–4 stundām (dalos ar viegli sālītu gurķu recepti)
Bet kā ir ar jums? Vai jūs mazgājat gaļu pirms to liekat uzglabāšanai saldētavā vai ledusskapī?
