Tātad pensionāram pēc trīsistabu dzīvokļa pārdošanas vienistabu dzīvokli nopirkt praktiski nebūtu iespējams. Turklāt ir grūti iedomāties, kā visu mantību no trīs istabām ievietot vienā mazā dzīvoklī.
Jāpieskaita arī papildu izmaksas – maksa par nekustamo īpašumu aģenta pakalpojumiem, pārvākšanās izdevumi. Ja jaunajā vienistabā vēl nepieciešams remonts, tad iznākumā var palikt pat mīnusos.
Pieņemsim, ka izdodas ietaupīt kādus 5 000 € un ielikt tos depozītā ar 5 % gada likmi. Mēnesī tas būtu aptuveni 20 € peļņas. Šādu summu ļoti ātri “apēd” inflācija. No ekonomiskā viedokļa ieguvums ir visai apšaubāms.
Es uzskatu, ka vienistabas dzīvoklī nevar justies patiesi ērti. Ir nepieciešama vismaz vēl viena istaba, kur uzņemt viesus. Pieņemsim, piekrītat – savā guļamistabā to darīt nav pārāk ērti.
Gados veci cilvēki nebūs starp mums mūžīgi – agri vai vēlu viņi aizies, un mājoklis pāries mantiniekiem. Tieši tāpēc vajadzētu domāt nevis par to, kā pasliktināt kāda cita dzīves apstākļus, bet gan par to, kā uzlabot savējos. Tad arī neradīsies vēlme ierobežot citu komfortu savu ieguvumu dēļ.
Mājoklis vienmēr būs vairāk nekā tikai jumts virs galvas. Tāpēc nav vērts steigties kādu pārvietot uz “mazo kaktīti”, ja vienīgais ieguvums – dažas banknotes vairāk.
👉 Ko jūs sakāt – vai lielāks dzīvoklis senioram ir greznība vai pašsaprotama nepieciešamība?
