Dārzā nekas neaug nejauši. Pirms raut ārā strutenes, der zināt, ka tās parāda jūsu augsnes patieso stāvokli un vērtību.
Februārī, kad ārā vēl ir kails un pelēks, domas neviļus sāk griezties ap pavasara dārza darbiem. Daudzviet pie sētām un dārza malās pirmās sāk zaļot strutenes — tie paši augi ar dzeltenajiem ziediem un spilgti oranžo sulu. Lai gan dārzā mēs parasti cīnāmies ar nezālēm, pieredzējuši saimnieki zina, ka tieši šis augs var daudz ko pateikt priekšā par zemes stāvokli.
Strutene kā zemes kvalitātes rādītājs
Daudzi dārznieki ir ievērojuši, ka vienā vietā strutenes aug griezdamies, bet citur tās pat neievišas. Tā nav nejaušība. Strutene ir visai izvēlīga pret vietu, kur tā iesakņojas. Tā parasti izvēlas augsni, kas ir bagāta ar barības vielām.
Ja jūsu dārza malā vai pie kokiem strutenes ir kuplas un spēcīgas, tā ir laba zīme. Tas norāda, ka augsnē ir pietiekams daudzums slāpekļa un organisko vielu. Tur, kur aug strutene, zeme parasti nav “izdegusi” vai nabadzīga. Tā ir dzīva augsne, kas ir gatava pabarot arī citus augus.
Ko augs saka par augsnes skābumu
Vēl viena lieta, ko var nolasīt pēc struteņu klātbūtnes, ir augsnes skābums jeb pH līmenis. Lielākajai daļai dārza kultūru, piemēram, dārzeņiem un ogulājiem, patīk neitrāla vai nedaudz skāba zeme. Tomēr, ja strutenes sāk pārāk strauji ieviesties dobju tuvumā, tas var liecināt, ka augsne kļūst pārāk skāba.
Skābā zemē kultūraugu saknēm kļūst grūtāk uzsūkt barības vielas. Augi sāk augt lēnāk, un raža var nebūt tik bagātīga kā cerēts. Ja blakus strutenēm manāt arī kosas vai sūnu, tā jau ir skaidra zīme, ka zemei nepieciešama kaļķošana. Pieredzējuši dārznieki tādā gadījumā rudenī vai pavasarī iestrādā augsnē dolomītmiltus, lai atjaunotu līdzsvaru.
Struteņu noderīgums dārza ekosistēmā
Neskatoties uz to, ka strutene tiek saukta par nezāli, tai dārzā var būt arī praktisks pielietojums. Tās sastāvā esošās vielas nepatīk daudziem kaitēkļiem. Piemēram, dārznieki mēdz gatavot struteņu uzlējumus, lai profilaktiski aizsargātu augus pret laputīm. Tas ir sens un pārbaudīts paņēmiens, kā tikt galā ar kukaiņiem bez stipras ķīmijas.
Tāpat strutenes var izmantot kompostā, taču šeit jāievēro mērenība. Tā kā augs pats par sevi mīl skābu vidi, pārāk liels daudzums struteņu var padarīt arī kompostu skābāku. Lai to novērstu, saimnieki parasti iesaka struteņu lakstus komposta kaudzē sajaukt ar koka pelniem vai sausiem zariem. Tādā veidā visas vērtīgās vielas no auga paliek dārzā, bet neradās liekas problēmas.
Kā rīkoties, ja struteņu ir par daudz
Ja strutenes tomēr sāk pārņemt ogulājus vai dārzeņu dobes, no tām ir jāatbrīvojas, lai tās neatņemtu gaismu un mitrumu citiem augiem. Vislabāk to darīt, kamēr tās vēl ir mazas. Ravējot ir vērts uzvilkt cimdus, jo oranžā sula spēcīgi iekrāso rokas un to ir grūti nomazgāt.
Pirms ķerties pie kapļa, ir vērts vienkārši pavērot. Ja strutenes aug tikai sētmalē vai tālākajā dārza stūrī, tās nevienam netraucē. Tieši otrādi — tās klusi pilda savu uzdevumu, parādot saimniekam, kā jūtas viņa zeme. Tā ir vienkārša un dabiska “analīze”, kas neprasa ne naudu, ne laboratorijas apmeklējumu.
Augsnes pārbaude mājas apstākļos
Ja struteņu klātbūtne raisa šaubas par augsnes skābumu, to var pārbaudīt arī pašrocīgi. Mūsdienās dārzkopības veikalos ir pieejamas vienkāršas lakmusa papīra strēmeles. Jāpaņem nedaudz zemes no dažādām dārza vietām, jāsajauc ar ūdeni un jāizmēra rādītāji.
Ja rezultāts rāda, ka zeme tiešām ir pārāk skāba, risinājums ir pavisam vienkāršs. Pelni no malkas plīts vai krāsns ir lielisks un dabisks līdzeklis, kas palīdz neitralizēt skābumu un vienlaikus bagātina zemi ar kāliju. Tikai jāatceras, ka katram augam vajag savu — piemēram, krūmmellenēm skāba augsne patiks, tāpēc tur strutenes kaimiņos var būt pat vēlamas.
Saimniekošana dārzā ir nepārtraukta mācīšanās un dabas vērošana. Strutene ir tikai viens no daudzajiem palīgiem, kas mums klusi pasaka priekšā, kā labāk rūpēties par savu zemi, lai rudenī raža priecētu sirdi.
