Ja gribas, lai vārītas olas vienmēr būtu gludas un bez plaisām, var iztikt bez sāls vai etiķa. Pietiek ūdenim pievienot pāris koka sērkociņus, kas neļauj čaumalai saplīst pat tad, ja ūdens burbuļo straujāk.
Brokastu gatavošana parasti ir pats mierīgākais dienas sākums, līdz brīdim, kad katliņā atskan kluss klikšķis. Tas parasti nozīmē tikai vienu – olas čaumala ir ieplīsusi un olbaltums sāk neglīti izplūst ūdenī. Īpaši nepatīkami tas ir tad, ja olas tiek vārītas ciemiņu uzņemšanai vai svētku salātiem, kur gribas redzēt perfektu un gludu rezultātu.
Meklējot labāko risinājumu virtuvē
Esmu mēģinājusi dažādas metodes, ko parasti iesaka kaimiņi. Liela sauja sāls ūdenī reizēm palīdz, bet ne vienmēr. Etiķis savukārt diezgan spēcīgi ož visā virtuvē, un, ja čaula ieplīst, tas var nedaudz ietekmēt arī pašas olas garšu. Sāls un etiķis vairāk kalpo tam, lai olbaltums ātrāk sarecētu, ja nelaime jau notikusi, bet tie nepasargā pašu čaumalu no saplīšanas.
Tad kādā sarunā ar senu draugu, kurš gadiem ilgi strādājis restorāna virtuvē, es uzzināju par metodi ar parastiem koka sērkociņiem. Sākumā man tas likās pavisam dīvaini un pat neticami. Kā gan pāris koka gabaliņi var ietekmēt to, vai ola plīsīs vai nē? Taču, pamēģinot šo knifu pati savā virtuvē, sapratu, ka tajā ir sava loģika un tas tiešām strādā bez liekas ķīmijas vai dārgām piedevām.
Kāpēc koks palīdz saglabāt čaumalu veselu
Noslēpums šeit nav nekāda maģija, bet gan vienkārša fizika un koksnes īpašības. Olas čaumala visbiežāk ieplīst tajā brīdī, kad ūdens sāk straujāk burbuļot un olas sāk “dejot” pa katliņa apakšu, sitoties pret tā sienām vai viena pret otru. Tāpat liela nozīme ir spiedienam, kas rodas olas iekšpusē, tai strauji sasilstot.
Koka sērkociņi ūdenī darbojas kā savdabīgs stabilizators. Koksne pati par sevi ir poraina un dabiski uzsūc enerģiju. Iemesti ūdenī, sērkociņi nedaudz maina ūdens virsmas spraigumu un palīdz slāpēt tos mikrovibrāciju viļņus, kas rodas vārīšanās procesā. Tas ir līdzīgi kā ielikt nelielu amortizatoru starp karstumu un trauslo čaumalu. Rezultātā olas sasilst vienmērīgāk, un iekšējais spiediens nepaspēj tik strauji izlauzties uz āru.
Kā pareizi izmantot šo paņēmienu
Lai viss izdotos, nav vajadzīga vesela kārbiņa sērkociņu. Pietiek ar diviem vai trim. Svarīgi ir atcerēties vienu lietu – mēs izmantojam tikai pašu koka daļu.
Pirms sērkociņu likšanas ūdenī, es parasti nolaužu un izmetu sēra galviņas. Lai gan daži pavāri saka, ka tās nekam nekaitē, man pašai šķiet tīrāk un drošāk, ja ūdenī atrodas tikai tīrs koks. Kad sēra galviņas ir noņemtas, es vienkārši iemetu koka skaliņus katliņā pie olām un leju virsū aukstu ūdeni.
Nekas cits nav jādara – vāriet olas tāpat kā parasti. Nav jāpievieno ne sāls, ne soda. Kad olas ir gatavas, sērkociņus vienkārši izņemiet un izmetiet. Koksne neizmaina ne olas garšu, ne smaržu, tāpēc šī metode ir pilnīgi neitrāla.
Ja mājās nav sērkociņu
Reizēm gadās, ka mājās ir tikai šķiltavas un sērkociņu kastīti nekur nevar atrast. Šādā situācijā lieliski noderēs jebkurš cits neliels koka priekšmets, kas atrodams virtuvē. Esmu izmēģinājusi gan parastos koka zobu bakstāmos, gan bambusa irbulīšus, ko parasti dod līdzi pasūtītajiem suši.
Princips paliek tieši tāds pats. Zobu bakstāmie ir nedaudz tievāki, tāpēc tos var iemest trīs vai četrus. Galvenais, lai tie būtu no dabīga koka, nevis plastmasas. Koksne darīs savu darbu – mierinās burbuļojošo ūdeni un neļaus olām savā starpā “sastrīdēties”.
Vēl pāris mierīgi ieteikumi labākam rezultātam
Lai gan sērkociņu triks ir lielisks, ir vēl pāris lietas, ko es pati ievēroju, lai vārīšanas process būtu pavisam drošs. Nekas nav sliktāks par sasteigtu darbu virtuvē.
Pirmkārt, olas labāk izņemt no ledusskapja vismaz pusstundu pirms vārīšanas. Ja paņemsiet ledaini aukstu olu un uzreiz liksiet karstā ūdenī, pat vislabākais sērkociņš var nepalīdzēt – temperatūras šoks būs par lielu. Ja laika nav un olas jāvāra tūlīt, tad tās obligāti jāliek aukstā ūdenī un jākarsē pakāpeniski.
Otrkārt, nevajag ļaut ūdenim vārīties “ar troksni”. Tiklīdz parādās pirmie lielie burbuļi, uguni vajadzētu nogriezt uz mazāku, lai ūdens tikai nedaudz kustas. Tas ir saudzīgāk gan pret olām, gan pret jūsu mieru.
Kad laiks ir pagājis un olas gatavas, es tās uzreiz pārlieku bļodā ar aukstu ūdeni. Tas palīdz ne tikai vieglāk nolobīt čaumalu, bet arī aptur vārīšanās procesu olas iekšpusē, lai dzeltenums nepaliktu zilgans.
Vienkāršas lietas bieži vien izrādās tās efektīvākās. Nav vienmēr jāpērk speciāli rīki vai jāizmanto ķīmiskas viltības, lai atvieglotu savu ikdienu virtuvē. Dažreiz pietiek tikai ar nelielu koka gabaliņu un nedaudz pacietības.
