Ir sievietes, kuras vientulību uztver kā retu un vērtīgu dāvanu, protot izbaudīt laiku vienatnē ar sevi. Un ir tādas, kas steidzīgi metas jebkurās attiecībās, tikai lai izvairītos no sastapšanās ar savu iekšējo klusumu.
Par pirmajām mēdz teikt: “Labāk būt vienai, nekā ar kuru katru.” Savukārt otrās vairāk atgādina tūristus, kas iegādājas pēdējā brīža ceļojumu uz nezināmu galamērķi – tikai lai nebūtu jāpaliek mājās vienatnē.
Ja pievēršamies Zigmunda Freida idejām, tad partnera izvēlē gandrīz nekad nav nejaušību. Viņš apgalvoja: “Mēs satiekam tos, kas jau dzīvo mūsu zemapziņā.” Tas izskaidro, kāpēc sirds tiecas turp, kur iepriekš piedzīvotas grūtības. Ja sieviete atkal un atkal izvēlas līdzīgas attiecības, tas norāda, ka viņas iekšienē ir ieprogrammēts šāds scenārijs. Tā saknes bieži meklējamas bērnībā, veidojot ne tikai ieradumus, bet arī priekšstatus par to, kas ir tuvākais, ko mīlēt un no kā atturēties.
Zinātnieki papildina, ka pievilcība var būt ietekmēta arī bioloģijas: ģenētikas, smaržu, balss tembra, kas atgādina tēvu. Nav svarīgi, vai attiecības ar viņu bija siltas vai bieži konflikti. Kādam rodas vēlme kompensēt rūpju, atzinības vai sajūtas trūkumu, ka viņa ir īpaša. Citi pievelkas pie neizskaidrojamas harizmas, bet vēl citi – pie ārējā tēla, neievērojot raksturu un vērtības.
Ko meklē — un ko saņem
Mīlestība acīm: izvēle tiek noteikta pēc ārējā izskata, bet viss pārējais paliek otrajā plānā.
Praktiskais aprēķins: “bagāts = labs”, kur jūtas kļūst par patīkamu, bet neobligātu papildinājumu.
Intelektuālais magnētisms: spēja uzturēt garas sarunas un diskutēt ir svarīgāka par izskatu vai materiālajiem resursiem.
Problēma slēpjas tajā, ka, koncentrējoties tikai uz vienu kritēriju, viegli nepamanīt, vai cilvēks patiešām der ikdienas dzīvei blakus.
Kā saglabāt attiecības ilgtermiņā
Freids uzsvēra kopīgu saskares punktu nozīmi — ieradumus, intereses, kā arī līdzīgu kultūras, sociālo un emocionālo līmeni. Viņš norādīja, ka nevar mūžīgi ignorēt nesaskaņas, liekot it kā viss būtu kārtībā. Patiesais kompromiss ir vērtīgāks par tikai uzrādītu mieru, jo klusēšana ģimenes “miera” vārdā bieži rada attālumu, ko vēlāk grūti novērst.
Sieviete — iedvesmas avots, ne līdera pārņemšana
Sievietes spēks slēpjas spējā atbalstīt un iedvesmot, necenšoties uzņemties līdera lomu. Freids atgādināja: “Sievietei jāatbalsta, nevis jāsamazina vīrieša pašpārliecinātība.” Kad vīrietis ir mērķtiecīgs, viņam īpaši svarīga ir uzticēšanās viņa lēmumiem un sajūta, ka viņa rīcība ir nozīmīga. Pārmērīga virzīšana vai pārvaldīšana var novest pie tā, ka viņš kļūst pasīvāks un pārnes atbildību uz partneri.
Ja viņš neuzņemas iniciatīvu
Šādā situācijā vīrieti ne vienmēr ir pamatoti norādīt uz kļūdām. Visbiežāk tas norāda, ka sākotnējā izvēle nav bijusi piemērota. Iniciatīvu nevar “pievienot” pēc pieprasījuma — tā ir rakstura īpašība.
Freids atzina: “Lielais jautājums, uz kuru nevaru atbildēt pat pēc trīsdesmit gadiem, pētot sievietes pasauli: ko īsti vēlas sieviete?” Bieži vien viņa iemīlas ne reālajā cilvēkā, bet savos gaidījumos par to. Ja šāda situācija atkārtojas, tas norāda uz dziļu ieradumu, un strādāt vajadzētu ne tikai pie partnera izvēles, bet arī pie savām iekšējām attieksmēm.
Attiecības nav skatuve, kur viens spēlē līderi, bet otrs — glābēju. Tās ir kopīga ceļojuma pieredze, kurā abi zina, kurp un kāpēc virzās. Kā teica Bernards Šovs: “Laulībā vienmēr viens mīl, bet otrs ļauj sevi mīlēt.” Jautājums tikai ir — kurš variants jums šķiet tuvāks un vai esat gatavi dzīvot to visu mūžu.
Ko par to domājat?
