Pagātnē sievietes frizūra bija kā klusais stāsts par viņas dzīvi — tā atklāja gan vecumu, gan statusu, gan sievišķības nianses. Bize, galvas palags vai brīvi mati bija kā simboli, kurus apkārtējie prata “nolasīt”.
Tāpēc sapīti mati kļuva par ikdienas normu, bet vaļīgi mati — par īpašu zīmi, kurai pievērsa uzmanību.
Bize kā senatnes simbols
Meitenes bize agrāk bija kā norāde par viņas dzīves posmu — tā parādīja, ka jauniete ir čakla, kārtīga un vēl nav precējusies. Garus, koptus matus uzskatīja par labas pašsajūtas un rūpības zīmi. Mati tika īpaši saudzēti: tos glabāja rūpīgi un neatdeva svešiem, jo uzskatīja, ka tie nes sev līdzi pozitīvu enerģiju un veiksmi.
Ikdienā meitene parasti pina vienu bizi un rotāja to ar vienkāršu, nelielu akcentu — lenti vai vainadziņu. Svētkos bija atļauts vairāk krāsu un rotu, lai pasvītrotu jaunības skaistumu. Toties darba dienās vaļīgi mati tika uzskatīti par neatbilstošiem sabiedrības ierastajiem noteikumiem.
Bize kā daļa no meiteņu rituāliem
Senāk bize bija klātesoša daudzos nozīmīgos brīžos — no iepazīšanās līdz līgavas apskatei. Tika uzskatīts, ka garā, koptā bize stāsta par jaunietes rūpību un piemērotību ģimenes dzīvei. Dažādos rituālos meitenes ķemmēja matus pie spoguļa, simboliski domājot par savu nākotnes partneri. Mati tika uzskatīti par tiltu starp sievietes iekšējo pasauli un to, kas viņu sagaida dzīvē.
Divas bizes kā jauns dzīves posms
Pēc kāzām sievietes frizūra ieguva citu nozīmi. Vienas bizes vietā matus pītas divās un sakopa mezglā, ko ikdienā noteikti sedza ar galvas segu. Dažādos novados mēdza izmantot šalles, lakatus, auduma vainagus vai citus tradicionālus pārsegus — to izskats bieži atspoguļoja gan vietējās paražas, gan ģimenes rocību.
Kopīgs visām tradīcijām bija viens: precēta sieviete nevalkāja atklātu galvu. Mati tika uzskatīti par daļu no viņas iekšējā spēka, tāpēc par tiem rūpējās īpaši saudzīgi un glabāja tos kā mājas harmonijas simbolu.
Svinīgos brīžos sievietes galvas segas bieži greznoja ar pērlītēm vai izšuvumiem, bet ikdienā tās nēsāja vienkāršas un ērtas. Strādājot laukos, pietika ar parastu lakatu. Meiteņu bize kļuva par atmiņu no jaunības gadiem — laika, kad sievietei vēl bija brīva izvēle par savu turpmāko dzīvi.
Kad precēta sieviete varēja atļauties būt ar atklātiem matiem
Tas attiecās tikai uz ļoti privātiem apstākļiem — pirtī, sieviešu lokā vai rūpējoties par mazuli. Šādi brīži tika uzlūkoti kā personīgi un neparedzēti svešu cilvēku skatieniem. Sabiedriskā vietā bez galvas segas parasti negāja, jo tas neatbilda tradīcijām.
Ko senāk simbolizēja vaļīgi mati
Vaļīgi mati bija zīme, kurai pievērsa uzmanību, un tie reti tika nēsāti ikdienā. Tie parādījās:
• klusos, emocionāli jūtīgos brīžos, kas bija saistīti ar pārdomām;
• gadskārtu rituālos, piemēram, Jāņu vakarā, kad bija atļauts atbrīvot matus;
• nogurdinošās situācijās, kad ticēja, ka brīvi mati palīdz atjaunoties;
• neformālā uzvedībā, ja mati bija vaļā bez iemesla — tas tika uzskatīts par neierastu un neatbilstošu tradīcijām.
Kāpēc vaļīgi mati bija neparasta parādība
Senāk ticēja, ka sievietes mati glabā viņas iekšējo enerģiju. Kad tie bija sapīti un piesegti, tas simbolizēja kārtību un mieru. Vaļīgi mati savukārt tika uztverti kā pārāk brīva zīme, kas viegli pievērš apkārtējo skatienus un var radīt pārpratumus. Tāpēc precētu sieviešu frizūras sabiedriskās vietās vienmēr bija sakārtotas un piesegtas.
Īss pārskats
Bize senajās tradīcijās bija sievietes sakārtotības un brieduma simbols, savukārt vaļīgi mati — zīme, kas parādījās tikai īpašos, neparastos brīžos. Daudz kas bija atkarīgs no vietējiem ieradumiem un tā laika dzīves ritma.
Kā tev šķiet — vai šādas simboliskas tradīcijas var būt noderīgas arī mūsdienās, vai tās vairāk ir skaista kultūras vēsture?
