Kāpēc sievietes neaiziet no vīriešiem, ar kuriem jūtas slikti: Mihaila Labkovska atbilde, kuru vērts bija izlasīt vēlreiz

…kas pielāgojas, saprot un rūpējas. Glābj no grūtībām un vājuma, pat tad, kad pati jūtas izsmelta. Bet kas rūpēsies par viņu pašu?

 

Pastāv paradokss — sieviete bieži izvēlas grūtības ne tāpēc, ka tās sagādā prieku, bet tāpēc, ka tās viņai ir ierastas kopš bērnības. Mājas, kur valdīja saspringta gaisotne, bieži tika dēvētas par ‘mīlestības’ vietu.

 

Sieviešu izaicinājumi nereti saistīti ne tikai ar partnera rīcību, bet arī ar iekšējām emociju spriedzēm, kurām nepieciešama izpausme. Tāpēc dažkārt viņas izvēlas attiecības ar sarežģījumiem,” skaidro Labkovskis

Ir grūti atzīt, ka nepatīkamas izjūtas ir kļuvušas ierastas — kā vecs mētelis, kas vairs nesilda un dažkārt kairina, bet ir pazīstams. Tomēr tieši brīdī, kad prātā rodas doma “Es vēlos pārmaiņas,” sākas ceļš uz brīvību.

 

Dažreiz aiziešana nav vājums. Tas ir varoņdarbs. Atteikšanās no tā, pie kā esi pieradis, prasa lielāku drosmi nekā palikšana.

 

Vesels cilvēks parasti rūpējas par sevi, taču cilvēks ar iekšējām grūtībām var izvēlēties attiecības, kas nav viņam izdevīgas,” skaidro eksperts. “Tas nav egoisms, bet apzināta izvēle. Kamēr tu neizvēlēsies sevi, neviens cits to nevarēs izdarīt. Tikai tu pati vari par sevi parūpēties, un tādā veidā kļūt patiesi vērtīga — nevis no žēluma, bet no pašcieņas un mīlestības pret sevi un dzīvi.

 

Daudzas sievietes it kā pieņem situāciju, domājot: ‘Tas ir jāpieņem.’ Viņas saskaras ar attiecību izaicinājumiem un emocionālu attālumu. Lai gan netiek pārkāptas robežas, bieži trūkst laimes sajūtas. Ar katru dienu kļūst arvien grūtāk, jo domas kā ‘nav tik slikti,’ ‘varbūt būs labāk,’ ‘kā ar bērniem?’ un ‘ko citi teiks?’ bieži tās aizved atpakaļ.

 

Bet ieklausies: krīze nav iemesls pieņemt esošo situāciju kā normu. Tā ir brīdinājuma zīme. Tā norāda, ka ir laiks pārdomāt un mainīt savu dzīvi. Ir svarīgi nepalikt ierastajā, kas var būt ierobežojošs.

 

“Mēs bieži vien uzskatām, ka grūtības ir mīlestības pazīme. Taču patiesībā mīlestība nozīmē būt laimīgam,” uzsvēra Labkovskis.

 

Lūk, visa būtība. Nav svarīgi, kurš cik ilgi izturēja grūtības, bet gan tas, kurš jūtās laimīgs. Ja attiecībās pietrūkst brīvības, ir laiks ielaist svaigu gaisu — varbūt pat atvērt durvis jaunām iespējām.

 

Dažreiz pietiek vienkārši ļaut sev aiziet. Ne kā varonei. Ne kā cietējai. Ne kā svētajai. Vienkārši kā cilvēkam, kurš beidzot ir izvēlējies sevi.

 

“Laimīgas ģimenes dzīves noslēpums nav tikai kompromisos vai spējā piekāpties. Izšķiroša ir stabila emocionālā līdzsvara uzturēšana,” skaidro speciālists.

Dažkārt iekšējā līdzsvara sajūta palīdz vairāk nekā citi risinājumi. Kad jūties mierīga, tev nav vajadzība glābt nevienu. Tu vienkārši vēlies dzīvot kopā ar cilvēku, ar kuru nav jāuzņemas ne glābēja, ne cietēja, ne kāda cita loma.

 

Mīlestība nav slogs, ne ierobežojums un ne pārbaudījums. Tā ir sajūta, kad tu jūties labi. Punkts.

Dārgie lasītāji, kādas ir jūsu domas par šo tēmu? Kā jūs vērtējat mūžveco teicienu, ka sievietes liktenis ir mīlēt un ciest? Laipni lūgti pastāstīt komentāros. Priecāsimies arī, ja atzīmēsiet rakstu ar “patīk” un dalīsieties sociālajos tīklos!