Latvijas būvniecības kultūrā valda uzskats, ka mājas pamatne nav pilnīga, ja ap to nav izlieta pamatīga betona apmale jeb tā saucamais aklais pagalms. Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka tas ir vienīgais drošais veids, kā pasargāt pamatus no mitruma un lietus ūdeņiem.
Tomēr, ieskatoties kaimiņvalstu, īpaši Somijas, būvniecības praksē, redzama pavisam cita aina – tur tradicionālās, cietās betona apmales praktiski vairs neredzēt.
Kāpēc somi, kuriem ir līdzīgi un pat skarbāki laikapstākļi nekā mums, ir atteikušies no šī risinājuma, un vai tiešām mūsu pierastā metode ir uzskatāma par pagātnes palieku?
Betona apmales lielākais mīnuss – neelastība un plaisas
Latvijas apstākļos galvenā problēma ar betona apmalēm ir saistīta ar zemes sezonālo kustību jeb “staigāšanu”. Ziemā zeme sasalst un izplešas, bet pavasarī saraujas. Betons ir ciets un neelastīgs materiāls, tāpēc laika gaitā starp mājas pamatiem un apmali neizbēgami rodas mikroplaisas.
Pat neliela sprauga kļūst par lamatām: tajā ieplūst ūdens, kas sasalstot plaisu paplašina vēl vairāk. Rezultātā tā vietā, lai aizvadītu ūdeni prom no mājas, betona apmale sāk to novadīt tieši pie pamatiem, radot pretēju efektu tam, kāpēc tā vispār tika uzstādīta. Savukārt somi uzskata, ka mēģinājums “iecementēt” dabu ir cīņa, kurā cilvēks parasti zaudē.
Somijas risinājums: “mīkstā” apmale un drenāžas spēks
Somi savā būvniecības kultūrā uzsvaru liek uz efektivitāti un materiālu dabisko mijiedarbību. Tā vietā, lai mēģinātu izveidot ūdensnecaurlaidīgu “bruņu”, viņi izmanto daudzslāņu drenāžas sistēmu, ko mēdz saukt par mīksto apmali.
Šīs sistēmas pamatā ir vairāki svarīgi slāņi:
Ģeomembrāna vai blīva izolācija: Zem zemes virskārtas slīpi prom no pamatiem tiek ieklāta speciāla plēve vai siltumizolācijas materiāls, kas neļauj ūdenim piekļūt pie pamata pēdas.
Šķembu un oļu slānis: Virspusē tiek klātas šķembas vai dekoratīvie akmeņi. Šāds slānis ne tikai izskatās estētiski, bet arī nodrošina brīvu gaisa cirkulāciju, ļaujot pamatiem “elpot” un mitrumam ātri iztvaikot.
Drenāžas caurules: Atšķirībā no tradicionālajām metodēm, somi lielu uzmanību pievērš ūdens savākšanai zem zemes līmeņa, nevis tikai tā aizvadīšanai no virsmas.
Kāpēc mīkstā apmale ir pārāka ilgtermiņā?
Somi ir pierādījuši, ka šī metode ir ilgmūžīgāka vairāku iemeslu dēļ:
Nav plaisu riska: Akmeņi un oļi ir birstošs materiāls, kas viegli pielāgojas zemes kustībām bez jebkādiem bojājumiem.
Vienkāršs remonts un piekļuve: Ja pēc 10 gadiem nepieciešams veikt kādus darbus pie pamatiem vai komunikācijām, oļus var vienkārši pārbērt, kamēr saplaisājušu betonu nākas pilnībā uzlauzt.
Estētika un ventilācija: Oļu apmales novērš pelējuma un sūnu veidošanos uz pamatu virszemes daļas, jo mitrums pie tiem neuzkrājas, bet gan uzreiz aizplūst uz drenāžu.
Vai mums jāsāk sekot Somijas piemēram?
Pāreja uz “somu metodi” Latvijā notiek pamazām, taču arvien vairāk jauno māju īpašnieku, redzot vecāko ēku problēmas ar drūpošu betonu, izvēlas tieši šķembu klājumu vai pat “zaļo apmali” ar zālienu. Galvenais šķērslis joprojām ir ieradums – mēs mēdzam uzticēties tam, ko redzējām iepriekšējās paaudzēs. Tomēr mūsdienu būvmateriāli ļauj veidot risinājumus, kas ir gan lētāki, gan drošāki mājas pamatnei.
Secinājums
Betona apmale ap māju nav kļūda, taču tā prasa nepārtrauktu uzraudzību. Ja vēlaties māju, kuras uzturēšana prasa mazāk pūļu, Somijas pieredze ar oļu un drenāžas sistēmām ir virziens, kurā vērts skatīties. Galu galā – svarīgākais nav tas, cik bieza ir betona kārta virspusē, bet gan tas, cik sausi un droši jūtas mājas pamati.
