Suņi šos pazemības žestus ir mantojuši no saviem vilku priekštečiem. Vilkiem, kā jau bara dzīvniekiem, pats ļaunākais sods ir tikt izslēgtam no bara. Viņiem nav pieņemts plēsties par nepareizu uzvedību, tāpēc nekas cits neatliek kā pazemīgi pielīst barvedim jeb autoritātei nepareizas rīcības gadījumā, lai parādītu, ka vaina tiek atzīta, un tādējādi nosargātu savu vietu barā.
Lasi vēl: Divus gadus vecs zēns gandrīz nomira, bet tad viņa uzticamais suns paveica varoņdarbu…
Kā saimnieks autoritāte esi tu, un suns ļoti labi to saprot. Ja viņš kādu iemeslu dēļ būs “sastrādājis ziepes” mājās, tu to, visticamāk, pēc viņa reakcijas sapratīsi jau no tā mirkļa, kad ienāksi pa durvīm.
Suns uzreiz atzīst savu vainu, jo ir nobijies, ka tu varētu apvainoties un atstāt viņu novārtā. Vari pat uztaisīt nelielu eksperimentu, lai pārliecinātos par šīs teorijas patiesumu, taču paturi prātā, ka tas sunim būs liels pārdzīvojums – kad suns ir izdarījis ko sliktu, liec viņam iet ārā no telpas, kurā atrodies, tādējādi parādot, ka nevēlies viņu redzēt – uzreiz novērosi lielu satraukumu, un suns var arī likt galvu klēpī vai pielaizīties (laizīt rokas, seju), lai spilgtāk demonstrētu savu vainas apziņu, lai atgūtu tavu labvēlību, jo, kā jau iepriekš minējām, lielākais pārdzīvojums ir tikt “atskaitītam no bara”.
Avots: dailymail.co.uk