Pēdējās dienās tehnoloģiju pasaulē vērojama neparasta kustība. Cilvēki Amerikā un citviet pasaulē sāk aktīvi dzēst no saviem tālruņiem lietotni “ChatGPT”.
Tas nav noticis nejauši – neapmierinātības vilnis sākās tieši februāra beigās, kad kļuva zināmi jauni fakti par uzņēmuma “OpenAI” politiku attiecībā uz datu koplietošanu.
Daudziem lietotājiem tas radījis bažas par to, cik droši patiesībā ir viņu privātie jautājumi un informācija, ko viņi uztic šim rīkam.
Analītikas rīki fiksē neierastu tendenci: februāra izskaņā lietotnes dzēšanas biežums pieauga teju trīs reizes. Šis lēciens sakrīt ar publiski izskanējušajām diskusijām par OpenAI jaunākajām izmaiņām datu apstrādes noteikumos. Ja parasti ikdienā programmu dzēš tikai neliela daļa lietotāju, tad šobrīd šis rādītājs ir kļuvis neierasti augsts.
Cilvēki ne tikai atsakās no programmas, bet arī sāk likt tai zemākos vērtējumus lietotņu veikalos. Vienas zvaigznes vērtējumu skaits ir pieaudzis vairākas reizes, un kopējais lejupielāžu daudzums turpina kristies, kas liecina par uzticības krīzi.
Bažas par privātumu un personīgo datu drošību
Galvenais uztraukuma iemesls ir jautājums par to, kas notiek ar lietotāju datiem un kā tos varētu izmantot uzraudzības vai komerciālos nolūkos bez mūsu tiešas piekrišanas.
Kamēr “OpenAI” maina savus noteikumus un paplašina sadarbības loku ar dažādām pusēm, citi uzņēmumi izvēlas citu ceļu. Tas ir licis daudziem meklēt alternatīvas, kas šķiet uzticamākas un solās būt daudz piesardzīgākas pret privāto dzīvi.
Interesanti, ka šajā laikā strauji pieaugusi interese par konkurentu lietotni “Claude”. Tās izstrādātāji ir publiski uzsvēruši savu nostāju – nepiešķirt nekontrolētu piekļuvi saviem modeļiem ārējām iestādēm.
Viņi skaidro, ka vēlas, lai mākslīgais intelekts paliktu kā palīgs lietotājam, nevis kļūtu par rīku datu vākšanai. Šāda nostāja ir piesaistījusi tūkstošiem jaunu lietotāju, kuriem ir svarīgi, lai viņu ikdienas sarunas un biznesa jautājumi paliktu konfidenciāli.
Pēdējās nedēļas nogales dati liecina, ka “Claude” popularitātes ziņā pirmo reizi ir apsteidzis līdzšinējo līderi. Vēl gada sākumā šis rīks nebija starp populārākajām lietotnēm, bet tagad tas ir izvirzījies priekšplānā.
Tas skaidri parāda, cik ātri var mainīties patērētāju izvēle, ja rodas kaut mazākās šaubas par uzņēmuma lēmumu caurspīdīgumu vai personīgās informācijas drošību.
Kā ChatGPT lietošanas paradumi mainās Latvijā
Arī Latvijā mākslīgais intelekts ir kļuvis par daļu no ikdienas, taču globālās ziņas par datu drošību liek uz šiem rīkiem paskatīties citādāk. Vietējie dati rāda, ka ChatGPT ir īpaši populārs biroja darbinieku, sieviešu un jauniešu vidū.
Piemēram, vēl nesen šis rīks Latvijā sasniedza gandrīz 190 000 lietotāju mēnesī, un visaktīvākie ir tieši speciālisti vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Interesanti, ka Latvijā ChatGPT nav tikai jauniešu izklaide. Dati liecina, ka lietotāji nobriedušākā vecumā (45–54 gadi) pie datora ekrāniem sarunās ar mākslīgo intelektu pavada pat vairāk laika nekā jaunākie kolēģi – vidēji vairāk nekā divas stundas mēnesī.
Tomēr jaunākā informācija par datu privātumu var ieviest korekcijas arī mūsu paradumos. Ja globāli lietotāji masveidā atsakās no šīs lietotnes, visticamāk, arī Latvijā pieaugs interese par drošākām alternatīvām un cilvēki kļūs uzmanīgāki ar to, kādu informāciju uztic čatbotam.
Gaidāms, ka pēc šīm ziņām Latvijas uzņēmumos un mājsaimniecībās vairāk pievērsīs uzmanību tam, kur paliek ievadītie dati. Ja agrāk ChatGPT tika uztverts kā aizraujošs palīgs, tad tagad daudzi sāk izvērtēt – vai ātra atbilde ir tā vērta, lai riskētu ar savu privātumu. Nākotnē uzvarēs tie rīki, kas spēs Latvijas lietotājam piedāvāt ne tikai gudrus padomus, bet arī skaidras garantijas, ka viņu dati nenonāks svešās rokās.
Tirgus pārmaiņas un lietotāju jaunā izvēle
Lai gan “ChatGPT” joprojām aizņem lielu daļu no kopējā tirgus, situācija sāk mainīties par labu tiem, kuri spēj piedāvāt lielāku drošību. Līdz šim “OpenAI” piederēja lielākais lietotāju skaits, bet konkurenti, piemēram, “Perplexity” un “Google Gemini”, sāk kļūt arvien pamanāmāki.
Cilvēki sāk izvērtēt ne tikai to, cik gudrs vai ātrs ir robota sniegtais padoms, bet arī to, kādas ir šī uzņēmuma vērtības un kā tas izmanto mūsu ievadīto informāciju.
Daudzi lietotāji tagad izvēlas rīkus, kas skaidrāk definē savus noteikumus un neslēpj informācijas apriti aiz sarežģītiem juridiskiem terminiem. Mākslīgā intelekta attīstība notiek ļoti strauji, un ikdienas lietotājam kļūst arvien svarīgāk saprast, kur tieši paliek viņa ievadītā informācija pēc tam, kad jautājums ir uzdots.
Ja agrāk šādas lietotnes šķita tikai aizraujoša izklaide, tad tagad tās tiek uztvertas kā nopietns rīks, kas par mums zina vairāk nekā mēs paši reizēm spējam atcerēties.
Šis gadījums kalpo par atgādinājumu, ka pat tehnoloģiju milži var zaudēt miljoniem lietotāju dažu dienu laikā, ja to lēmumi nesaskan ar sabiedrības vērtībām.
Cilvēki vēlas justies droši un būt pārliecināti, ka viņu digitālie palīgi netiek izmantoti pret viņiem pašiem vai viņu datu pārdošanai. Nākotnē uzvarēs tie, kas spēs piedāvāt ne tikai labāko tehnoloģiju, bet arī godīgāko attieksmi pret katra lietotāja privātumu.
