Gandrīz ikviens no mums ir pieredzējis brīdi, kad pirms svarīga eksāmena, darba intervijas vai tāla ceļojuma tuvinieki un draugi mūs pavada ar sirsnīgu vēlējumu: “Lai tev veicas!”
Šķiet, ka nekas nevar būt nekaitīgāks par šo frāzi, jo mēs taču patiesi vēlam cilvēkam labvēlīgu notikumu sakritību. Tomēr interesanti, ka daudzi pieredzējuši mednieki, zvejnieki, utt, dzirdot šo vēlējumu, mēdz saviebties vai klusi pārspļaut pār plecu.
Izrādās, ka frāze “vēlu veiksmi” tautas ticējumos un enerģētikas mācībās tiek uzskatīta par divdabīgu. Tiek uzskatīts, ka šāds vēlējums var nospēlēt ļaunu joku tieši tajā brīdī, kad atbalsts ir visvairāk nepieciešams. Lai saprastu, kāpēc šis ierastais ieradums tiek vērtēts tik piesardzīgi, ir vērts iedziļināties senču mantojumā un vārdu slēptajā nozīmē.
Kāpēc vārds “veiksme” var būt bīstams?
Vēsturiski vārds “veiksme” ir cieši saistīts ar kaut ko tādu, kas cilvēkam tiek “iedots” no augšas, neatkarīgi no viņa paša pūliņiem. Tautas gudrība vēsta, ka veiksmes resurss nav bezgalīgs, un, to skaļi piesaucot, mēs it kā aktivizējam pieprasījumu augstākiem spēkiem. Taču visumā viss ir līdzsvarā – lai kaut ko saņemtu, kaut kas ir jāsniedz pretī, un neapdomīgs vēlējums var kļūt par neapzinātu darījumu ar likteni.
Daudzās kultūrās pastāv uzskats, ka veiksme ir substance, kas mīl klusumu. Tieši tāpēc senatnē, pavadot mednieku, nekad neteica “lai tev veicas”, bet gan izmantoja apgrieztos vēlējumus, piemēram, slaveno “ne spalvas, ne pūkas”. Atbilde “pie velna” kalpoja kā sena aizsardzība pret ļaunu aci, lai skauģi vai gari nenoskaustu gaidāmo lomu. Skaļi izteikts laba vēlējums toreiz tika uztverts kā liekas uzmanības piesaistīšana, kas var izsaukt likteņa skaudību.
Jēdzienu aizstāšana un enerģētiskais lamatas
No psiholoģiskā un enerģētiskā viedokļa daudz vērtīgāki par nejaušu veiksmi ir panākumi, kas balstīti uz darbu un zināšanām. Kad mēs vēlam otram veiksmi, mēs neviļus sūtām ziņu: “Lai tev paveicas pat tad, ja tu neko neesi darījis.” Tas it kā atslābina cilvēka iekšējo resursu un liek paļauties uz gadījumu, nevis savu pārliecību.
Lasi vēl: Pievienoju peonijām mēslojumu 3 posmos: beidzot krūms vairs tikai nedzen lapas, bet krāšņi zied
Speciālisti, kuri pēta tradīcijas, pamanījuši, ka enerģētiski pareizāk ir vēlēt izturību, pacietību vai drošu prātu. Rietumu kultūrā pazīstamais teiciens aktieriem pirms kāpšanas uz skatuves “salauz kāju” ir tieši tāds pats pret-ticējums. Tā mērķis ir piemānīt likteni, novēlot kaut ko sliktu, lai patiesībā notiktu labais. Tā ir savdabīga spēle ar vārdiem, lai neizaicinātu “augstākos spēkus” uz pretēju rīcību.
Kā vēlēt labu, neizaicinot likteni?
Ja kādam no tuviniekiem priekšā stāv nozīmīgs notikums, labāk izmantot neitrālas vai konkrētas frāzes, kas nepiesaista lieku uzmanību un nemudina uz nejaušību. Tās palīdz saglabāt iekšējo mieru un neliek justies parādā mistiskiem spēkiem.
Tā vietā, lai teiktu “lai tev veicas”, labāk vēlēt “vieglu nokārtošanu” eksāmenā vai “drošu ceļu” braucienā.
Var izmantot vispārīgus, bet pozitīvus apgalvojumus, piemēram: “Viss izdosies, kā plānots.”
Vislabāk ir vēlēt konkrētas īpašības: mieru, pārliecību, skaidru galvu vai mundrumu.
Lasi vēl: Viena stunda dārzā pavasarī, bet zemenes spaiņiem: ko darīt tagad, lai raža priecētu visu vasaru
Tādā veidā mēs neatstājam vietu nejaušībai un nekārdinām likteni. Īsti panākumi mīl klusumu un rūpīgu sagatavošanos, nevis skaļus vēlējumus par laimīgu lozi. Izvēloties vārdus apdomīgāk, mēs sniedzam otram cilvēkam stabilāku atbalstu, kas balstās viņa paša spēkos, nevis kaprīzajā veiksmes dievietē.
