Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas Latvijā ir pierādījušas sevi kā vienu no efektīvākajiem veidiem, kā panākt mierīgāku un prognozējamāku satiksmes plūsmu.
Atšķirībā no parastajiem fotoradariem, kas fiksē ātrumu tikai vienā punktā, šī sistēma liek autovadītājiem ievērot noteikumus visa posma garumā. Tieši šī iemesla dēļ kontroles posmu skaits uz valsts galvenajiem ceļiem turpina pieaugt, jo statistika rāda reālu negadījumu skaita samazināšanos vietās, kur šādas iekārtas jau darbojas.
Jauni kontroles posmi uz Liepājas un Rēzeknes šosejām
No 26. marta autovadītājiem jārēķinās ar stingrāku uzraudzību vairākos jaunos ceļu posmos. Viens no tiem atrodas uz Liepājas šosejas (A9) posmā no Apšupes līdz Tiltiņiem. Tas ir diezgan garš ceļa gabals, kurā turpmāk tiks mērīts vidējais pārvietošanās ātrums.
Tāpat kontrole sākas arī uz Rēzeknes šosejas (A12). Šeit uzraudzība tiks veikta divās vietās: posmā no Varakļāniem līdz Kristceļiem, kā arī nelielā posmā pie Greiškāniem. Šīs vietas ir izvēlētas, lai uzlabotu drošību uz noslogotajiem reģionālajiem maršrutiem, kur bieži notiek bīstami apdzīšanas manevri un tiek pārsniegts atļautais ātrums.
Ko tieši pārbauda viedās ierīces?
Daudzi autovadītāji joprojām domā, ka šīs kameras fiksē tikai ātrumu, taču patiesībā to funkciju klāsts ir daudz plašāks. Sistēma automātiski nolasa transportlīdzekļa numurzīmi un datubāzēs pārbauda vairākas svarīgas lietas. Pirmkārt, vai automašīnai ir derīga tehniskā apskate un OCTA apdrošināšana. Otrkārt, kravas transportam tiek pārbaudīts, vai ir samaksāta autoceļu lietošanas nodeva jeb tā sauktā “vinjete”.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja brauksiet ar atļauto ātrumu, sistēma var fiksēt pārkāpumu, ja kāds no dokumentiem nebūs kārtībā. Tas tiek darīts, lai no satiksmes izslēgtu bīstamus transportlīdzekļus un nodrošinātu godīgu konkurenci pārvadātāju vidū.
Plāni līdz maijam: kur vēl parādīsies radari?
Šis gads Latvijas ceļu satiksmes uzraudzībā ir vērienīgs, jo kopumā plānots iedarbināt 17 jaunus kontroles posmus. Lielākā daļa jau darbojas, bet līdz maija sākumam ir paredzēts pieslēgt pēdējos trīs. Viens no tiem atradīsies uz Rīgas apvedceļa (A5) Salaspils–Babīte virzienā, posmā aiz Misas kanāla līdz pat degvielas uzpildes stacijai “Virši”.
Otrs gaidāmais posms būs uz samērā jaunā un ātrā ceļa Tīnūži–Koknese (P80). Tur kontrole sāksies no krustojuma ar Augšlīgatnes ceļu un ilgs līdz pat Kokneses rotācijas aplim. Trešais posms atradīsies piekrastes zonā – uz ceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Ragaciema līdz Klapkalnciemam.
Visa šī projekta īstenošana, kas ietver 17 posmu uzstādīšanu, prasījusi gandrīz divus miljonus eiro. Konkrētāk, līguma summa ar uzņēmumu “RECK” ir nedaudz virs 1,99 miljoniem eiro, ieskaitot nodokļus. Šajā summā ietilpst ne tikai pašu kameru un sistēmu piegāde un uzstādīšana, bet arī to uzturēšana un apkalpošana nākamo piecu gadu laikā.
Interesanti, ka nauda šim mērķim netiek ņemta tieši no valsts budžeta. Darbus finansē no līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome, izmantojot Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja uzkrājumus. Tā ir nauda, kas veidojas no apdrošināšanas iemaksām un tiek novirzīta atpakaļ satiksmes drošības uzlabošanai.
Kāpēc izvēlēti tieši šie posmi
Vietas, kur uzstādīt vidējā ātruma radarus, netiek izvēlētas pēc nejaušības principa. Speciālisti analizē pēdējo trīs gadu statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem. Tiek vērtēts, cik daudz smagu avāriju ir noticis konkrētajā vietā, kāda ir satiksmes intensitāte un cik liela daļa no plūsmas ir smagais transports.
Tāpat tiek ņemta vērā ceļa konfigurācija – vai tur ir daudz vietu, kur apdzīšana ir aizliegta, bet autovadītāji tomēr mēdz riskēt. Pieredze ar pirmajiem 16 posmiem, kas valstī darbojas jau kādu laiku, liecina, ka šāds kontroles veids tiešām strādā. Cilvēki sāk braukt vienmērīgāk, samazinās bīstamo apdzīšanas manevru skaits un, kas ir vissvarīgāk, negadījumos cieš mazāk cilvēku.
Daudziem joprojām šķiet, ka sistēma fiksē katru brīdi, kad spidometrs nedaudz pakāpjas uz augšu, bet principā tas ir matemātisks aprēķins. Uzstādītais aprīkojums fiksē precīzu laiku, kad auto iebrauc kontroles zonā, un laiku, kad no tās izbrauc. Zinot precīzu attālumu starp šiem diviem punktiem, dators izskaitļo vidējo ātrumu.
Ja šis skaitlis pārsniedz atļauto, tiek formēts pārkāpuma protokols. Šāda pieeja ir godīgāka pret autovadītājiem, jo neliels un īslaicīgs ātruma palielinājums, piemēram, apdzenot lēnāku transportu, vidējo rādītāju parasti būtiski neietekmē. Tomēr ilgstoša un apzināta steigšanās neizbēgami beigsies ar sodu.
