Kad bedre bija gatava, tajā tika iebērta smilšu kārta. Tad Valts iekurināja uguni tieši bedrē, lai uzsildītu smiltis. Process ilga gandrīz divas stundas, taču vīri ciematā nesteidzās. Viņi zina, kā izbaudīt šādas aktivitātes. Kad smiltis bija sasilušas, ogles noņēma un bedrē ievietoja katlu, cieši aiztaisīja ar vāku un ietina slapjā drānā. Pa virsu tas viss tika noklāts ar zemes kārtu, lai siltums paliktu iekšā. Valts paskaidroja, ka tagad gaidām kādas piecas stundas. Galvenais nepieskarties. Ļaujiet gaļai gatavoties pašai.
Laiks paskrēja vēja spārniem. Izstaigājām apkārtni, palīdzējām Valtam ar citām lietām. Un, kad pienāca laiks, es ar sajūsmu skatījos, kā mēs rakām podu. Vāks tik tikko karājās no aromātiskā tvaika, kas uzreiz piepildīja gaisu. Gaļa bija vienkārši garšīga – mīksta, sulīga, ar smalku dūmu aromātu. Nevienu mūsdienu multikatlu vai cepeškrāsni nevar salīdzināt ar šo, gribētos teikt, sulīgumu, garšu.
Es domāju: cik liela nozīme ir šai tradīcijai? Galu galā tas attiecas ne tikai uz pārtiku. Runa ir par spēju novērtēt laiku, izbaudīt procesu un strādāt kopā. Bet iepriekš nebiju pat domājusi par to, cik daudz var mācīties no šādām ciema paražām.
Un viņi man iemācīja vēl ko..
Kā pareizi cept kartupeļus – Ja kartupeļos ir daudz cietes, aizmirstiet par kraukšķīgumu. Sagrieztos gabaliņus mērcējot aukstā ūdenī. Tagad ūdens izvilks lieko cieti. Tad kartupeļus pirms cepšanas noteikti nosusiniet – es šim izmantoju papīra dvieli. Kartupeļu cepšana nav nekas tāds, ar ko būtu jāsteidzas. Nemaisiet kartupeļus uzreiz! Izrādās, ka jums jāļauj tai “sastingt”, veidojot garoza apakšā.
Lasi vēl: Kā, kad un kur stādīt zemenes – norādījumi dārzkopjiem, kā rīkotie soli pa solim
Sākumā nekad nesāliet kartupeļus. Es biju pārsteigts – “Vai tas tiešām kaut ko maina?”. Sāls izvelk mitrumu, un cepšanas vietā jūs beigsiet ar sautēšanu.
