5. Pastāvīga salīdzināšana
Vīrieši dzird vairāk, nekā šķiet. Un, kad sieva saka: – Paskaties uz Katrīnas vīru, viņš ir uztaisījis karjeru, bet tu joprojām strādā savā veikalā… – Bet Zanes vīrs ir tik slaids, viņš nodarbojas ar sportu… Šķiet, ka viņa to nedomā ļauni. Bet tas viss nosēžas vīrieša apziņā. Tad viņš satiks dāmu, kura teiks: – Tu esi pats labākais, es jūtos labi ar tevi. Un viss. Mīļākā būs uzvarējusi.
6. Atteikšanās no fiziskas un garīgas tuvības
Man nepatīk par to runāt, bet tā ir taisnība. Daudzas sievietes gadu gaitā, šķiet, aizver durvis uz šo dzīves jomu. Viņas domā, ka viss jau ir beidzies, ir pienācis laiks nomierināties. Bet vīrieši paliek “izsalkuši”. Un ne vienmēr runa ir par gultu. Dažreiz vīrietis vienkārši vēlas, lai viņu apskautu, samīļotu, iečukstētu ausī kaut ko siltu. Un, ja vīrietis to ilgstoši nebūs saņēmis, viņš dosies turp, kur varēs to saņemt. Pat ja tas maksā naudu. – Es tur neeju pēc apmierinājuma, bet lai vismaz reizi gadā justos, ka joprojām esmu dzīvs, – man reiz pirtī teica kāds vīrietis. Spēcīgi vārdi. Tie iegūluši man atmiņā.
7. Viegluma zudums
Reiz mēs visi smējāmies par niekiem, jokojām, izklaidējāmies. Un tad sākās ikdienas sarunas – par īri, kaitēm, kaimiņiem. Un pati sieviete nepamana, kā viņa pārvēršas par tanti ar pārmetošu balsi un salocītu segu klēpī. Un tad uzrodas kāda, kura smejas, ākstās, pļāpā par neko, un vīrietis pēkšņi atkal jūtas jauns, viegls, vajadzīgs. Lai gan šai sievietei arī ir savas problēmas, viņa ar tām cenšas nepārtraukti neapgrūtināt sarunbiedru.
Slavenais rakstnieks Antons Čehovs reiz esot teicis, ka pārāk liela nopietnība nav netikums, bet ar to ir grūti sadzīvot. Nevar nepiekrist – viedi vārdi! Vīriešie neievieš mīļākās viņu jaunības vai skaistuma dēļ. Nē. Viņi meklē kaut ko tādu, kā vairs nav viņu ģimenē. Un mīļākā dažreiz ir tieši šī dzirksts, pat ja uz īsu brīdi. Vīrietis dodas pie viņas ne tik tuvības dēļ, bet gan lai sasildītu arī savu dvēseli.
Un šeit, iespējams, kāds teiks: “Bet tā taču ir krāpšana!” Jā, protams. Neviens vīriešus neatbrīvo no atbildības.
Bet vai tā ir tikai viņu vaina? Es bieži domāju – ja sievietes dažreiz skatītos uz saviem vīriem nevis kā uz vecu mantu, bet gan kā uz tiem puišiem, kuros viņas reiz iemīlējās, daudz kas izvērstos citādi. Patiesa gudrība nav noturēt vīrieti, bet gan sasildīt viņu tā, lai viņš pats negribētu aiziet. Bet ko jūs domājat par šo tēmu? Pastāstiet, lūdzu, komentāros. Ja raksts jums lika aizdomāties, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos!
