Kāpēc vīrietim nav sievietes: īstie iemesli, par kuriem parasti skaļi nerunā

Viss laiks tiek pavadīts darbā

Klasisks piemērs – vīrietis aizņemts ar darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņš ir gudrs, pārliecināts un mērķtiecīgs, taču personīgā dzīve šķiet atstāta malā. Emocijas un attiecības tiek atliktas uz vēlāku laiku.

Šajā ir sava loģika, bet arī sava problēma. Sieviete nav kā uzdevums vai ieraksts kalendārā. Viņu nevar «izplānot» vai «atlikt uz vēlāku laiku». Ja viņa pārāk ilgi dzird «ne tagad», viņa vienkārši aiziet.

Romena Rolāna vārdiem: „Kas neatrod laiku mīlestībai, vēlāk meklēs to vientulībā.”

Mīlestība prasa uzmanību – ne to, kas paliek pāri, ne tikai svētkos, ne „kādreiz vēlāk”. Ja cilvēks pastāvīgi aizņemts ar citām lietām, vientulība kļūst saprotama. Tā nav nelaime – tas ir loģisks rezultāts tam, kam dota priekšroka.

Viņš baidās

Par šo bieži nerunā, taču dažkārt cilvēks attiecības atliek vai no tām izvairās. Iemesls var būt iepriekšējā pieredze vai vienkārši vēlme pasargāt sevi no situācijām, kurās varētu rasties nepatīkamas sajūtas vai neskaidrība. Tā vietā tiek izvēlēts ceļš, kas šķiet mierīgāks un paredzamāks.

Šāda attieksme biežāk sastopama cilvēkiem, kuri piedzīvojuši sarežģītas attiecību beigas, auguši vidē ar augstām prasībām vai ilgu laiku dzīvojuši vienatnē. Šādos gadījumos var būt vēlme īpaši rūpīgi sargāt savu ierasto ritmu un personisko telpu.

Iekšēja piesardzība pret emocionālu tuvību nereti kļūst par klusu šķērsli attiecību veidošanai. Cilvēks pats to ne vienmēr apzinās, taču šī aizsardzība darbojas ļoti iedarbīgi.

Bet vai vientulība nevar būt kļūda?

Ir svarīgi saprast: ne katram vajag attiecības, lai justos labi. Daži vīrieši vienkārši jūtas pilnvērtīgi arī vienatnē. Tas nav aizvērtība vai rūgtums — tā ir brīvība, kas balstīta paša izvēlē.

Bet, ja sirds klusībā ilgojas pēc otra, ja iekšā paliek vieta, kuru neviens darbs vai hobijs neaizpilda — tas ir maigs aicinājums. Spert soli. Būt atvērtam nevis pilnībai, bet īstam cilvēkam blakus.

Mīlestība reti iekrīt klēpī nejauši. Tā sākas ar vēlēšanos. Un ar pirmo, mazo soli.

Varbūt jums ir savs skatījums uz to? Būtu interesanti uzzināt.