Kāpēc zemenes ar katru gadu kļūst mazākas – sešas kļūdas, ko pieļauj 90% dārzkopju

Zemenes ir ogu karaliene, kuru saldais aromāts un bagātīgā garša ir īsts atalgojums par smagu darbu.

Cik nepacietīgi gaidām pirmās ogas! Un pirmā raža patiesi ir acij tīkama – lielas, sulīgas ogas, šķiet, ir uzsūkušas visu zemes dāsnumu un saules glāstu.

Tomēr paiet gads, tad otrs, un gaidītās sulīgās ražas vietā mūs sagaida arvien mazākas ogas, kas ar laiku sāk atgādināt mazas meža zemenes. Daudzi to saista ar krūmu novecošanu, šķirnes izsīkumu vai laikapstākļiem.

Bet vairumā gadījumu vainojama mūsu pieredzes trūkums. Daudzi dārzkopji pieļauj tādas pašas kļūdas, kas gadu no gada noved pie zemeņu ražas zaudēšanas. Pieredzējuši dārznieki norāda uz šādām zemeņu audzēšanas kļūdām, kas noved pie to izmēra un apjoma samazināšanās.

Pirmā un vissvarīgākā kļūda – zemeņu krūmu atjaunošanas trūkums

Zemenes, lai arī šķiet daudzgadīgs augs, patiesībā visaktīvāk un dāsnāk nes augļus tikai pirmajos trīs dzīves gados. Šajā periodā tā sakņu sistēma ir attīstības kulminācijā, apgādājot augu ar visām nepieciešamajām barības vielām no augsnes.

Laika gaitā saknes noveco, samazinās to spēja absorbēt barības vielas, un augsne ap krūmu neizbēgami noplicinās pat ar regulāru mēslojumu. Tas ir dabisks novecošanās process, kas bez mūsu iejaukšanās neizbēgami noved pie ogu izmēra un kopējās ražas samazināšanās.

Šīs problēmas risināšanas atslēga ir regulāra zemeņu stādījumu atjaunošana. Pieredzējuši dārznieki iesaka katru rudeni dārza dobē veikt sava veida “rotāciju”. Šīs metodes būtība ir izrakt apmēram trešdaļu no vecākajiem krūmiem (to, kas nes augļus trīs gadus vai ilgāk) un aizstāt tos ar jauniem augiem.

Bet šeit ir vēl viena svarīga detaļa: jūs nevarat izmantot stīgas no veciem, novārdzinātiem krūmiem. Šīs ūsas jau nes ģenētisku informāciju par mātes auga produktivitātes samazināšanos. Atjaunošanai ir nepieciešams izmantot ūsas tikai no jauniem, veselīgiem un bagātīgiem augļu krūmiem pirmajā vai otrajā dzīves gadā. Šiem augiem ir vislielākais potenciāls lielu un saldu ogu iegūšanai.

Otrā kļūda – pārāk blīvi stādījumi

Zemenēm, tāpat kā jebkuram citam augam, pilnvērtīgai attīstībai un lielu ogu veidošanai ir nepieciešams pietiekams saules starojums, brīva pieeja gaisam un pietiekamas barības vielas. Kad zemeņu augi aug pārāk tuvu viens otram, tie rada intensīvu konkurenci par šiem svarīgajiem resursiem.

Blīvos biezokņos katrs krūms saņem mazāk gaismas, kas negatīvi ietekmē fotosintēzes procesus un augļu pumpuru veidošanos. Ierobežota gaisa pieejamība rada labvēlīgu vidi sēnīšu kaitēm, piemēram, pelēkā pelējuma un miltrasas attīstībai, kas var ietekmēt gan lapas, gan ogas, izraisot to puves un ražas samazināšanos.

Lai izvairītos no šīs problēmas, stādīšanas laikā ir nepieciešams saglabāt optimālu attālumu starp zemeņu krūmiem. Ieteicamais attālums starp atsevišķiem augiem rindā ir vismaz 30 cm un starp rindām apmēram 60-70 centimetri. Šī stādīšanas shēma katram krūmam nodrošinās pietiekami daudz vietas augšanai un attīstībai, kā arī atvieglos stādījumu kopšanu, tostarp ravēšanu, augsnes irdināšanu un ražas novākšanu.

Trešā kļūda – zemeņu mēslošanas ignorēšana pēc ražas novākšanas

Daudzi dārzkopji uzskata, ka pēc pēdējo zemeņu noplūkšanas var beigt kopt dobi līdz nākamajam pavasarim. Tā ir nopietna kļūda, kurai ir tālejošas sekas uz turpmāko ražu. Tieši periodā pēc augļošanas, aptuveni no jūlija beigām līdz septembra sākumam, zemenēs veidojas augļpumpuri, no kuriem nākamgad veidosies jauni ziedi un ogas. Veiksmīgai šo pumpuru veidošanai augiem ir nepieciešams atbilstošs uzturs, īpaši tādi elementi kā kālijs un fosfors.

Kālijam ir galvenā loma ogu nogatavošanā, palielinot to cukura saturu un izturību pret kaitēm. Fosfors ir nepieciešams sakņu sistēmas attīstībai un ziedu pumpuru veidošanai. Šo elementu deficīts periodā pēc augļu rašanās noved pie vāju augļa pumpuru veidošanās, kas neizbēgami ietekmēs ogu skaitu un lielumu nākamajā gadā – tās būs mazas un bez garšas.

Lai nodrošinātu zemenes ar nepieciešamajām barības vielām pēc ražas novākšanas, ieteicams tās mēslot ar minerālmēslu vai organisko mēslojumu, kas satur kāliju un fosforu. Viens no pieejamākajiem un efektīvākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem ir parastie koksnes pelni, kas satur ievērojamu kaloriju daudzumu. Augustā zem katra zemeņu krūma var pievienot sauju izsijātu pelnu, rūpīgi ievietojot to augsnē ap augu.

No minerālmēsliem laba izvēle ir superfosfāts, kas ir fosfora avots. Apmēram vienu tējkaroti superfosfāta ieteicams uzklāt zem katra krūma arī augustā, apvienojot to ar seklu augsnes irdināšanu. Ir svarīgi atcerēties, ka šajā periodā nav ieteicams lietot slāpekļa mēslojumu, jo tie stimulē veģetatīvās masas (lapu un stīgu) augšanu, kaitējot augļu pumpuru veidošanās procesam.

Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!