Ceturtā kļūda – zemeņu kaišu ignorēšana
Diemžēl zemenes ir uzņēmīgas pret dažādām kaitēm, starp kurām viena no mānīgākajām un izplatītākajām ir pelēkā puve. Šī sēnīšu kaite var skart visas virszemes auga daļas: lapas, ziedus, kātiņus un, protams, arī pašas ogas.
Uz lapām parādās brūni plankumi, ziedi nokalst un nokrīt, un ogas pārklājas ar pelēku pūkainu pārklājumu un puvi. Pelēkās pelējuma attīstību veicina blīvi stādījumi, augsts gaisa mitrums un bojātu vai sapuvušu augļu klātbūtne dārza dobē.
Ja pasākumi netiek veikti savlaicīgi, pelēkais pelējums var nodarīt būtisku kaitējumu kultūrai, izraisot ievērojamas ogu daļas zudumu. Turklāt sēnīšu sporas var pārziemot augsnē un uz augu atliekām, inficējot jaunos stādījumus nākamajā gadā.
Pirmais solis cīņā pret pelēko pelējumu ir savlaicīga skarto augu daļu atklāšana un noņemšana. Slimās lapas un sapuvušās ogas nekavējoties jāsavāc un jāiznīcina ārpus teritorijas (vēlams, sadedzinot), lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos.
Mūsdienu fungicīdi var būt efektīvi arī pelēkā pelējuma apkarošanā, taču tie jālieto saskaņā ar ražotāja norādījumiem un ņemot vērā paredzamās ražas novākšanas laiku.
Piektā kļūda – mulčēšanas trūkums vai nepareiza mulčēšana
Mulčēšana ir svarīga lauksaimniecības tehnika, kas ietver augsnes virsmas pārklāšanu ap augiem ar organiska vai neorganiskā materiāla slāni. Mulča veic vairākas svarīgas funkcijas: palīdz saglabāt mitrumu augsnē, novērš nezāļu augšanu, aizsargā ogas no augsnes piesārņojuma lietus un laistīšanas laikā, kā arī palīdz uzturēt optimālu augsnes temperatūru.
Tradicionāli zemeņu mulčēšanai izmanto organiskos materiālus, piemēram, salmus, sienu, sasmalcinātu mizu, zāģu skaidas vai priežu skujas. Ap zemeņu krūmiem ieklāta 5-7 cm bieza mulčas kārta būtiski uzlabo augu augšanas un attīstības apstākļus, veicina tīru un veselīgu ogu veidošanos, kā arī palīdz saglabāt to cukura saturu, jo samazina mitruma iztvaikošanu no augsnes.
Tomēr daži dārzkopji pieļauj kļūdu, mulčēšanai izmantojot melno spunbondu (agrošķiedru). Lai gan spunbonds efektīvi nomāc nezāļu augšanu, tā lietošana karstā laikā var izraisīt augsnes un zemeņu sakņu sistēmas pārkaršanu, kas negatīvi ietekmēs ogu ražu un kvalitāti.
Tas jo īpaši attiecas uz spunbonda tumšajām krāsām, kas spēcīgi absorbē saules siltumu. Ja nolemjat izmantot spunbondu, dodiet priekšroku gaišām krāsām un noteikti nodrošiniet pietiekamu laistīšanu zem pārklājuma.
Sestā – nepareiza zemeņu priekšteču izvēle
Augseka ir svarīga lauksaimniecības prakse, kas palīdz novērst augsnes noplicināšanu, kaitēkļu un patogēnu uzkrāšanos un palielina ražu. Zemenes ir diezgan prasīgas pret saviem priekšgājējiem. Dažas kultūras atstāj augsnē patogēnus vai kaitēkļus, kas var negatīvi ietekmēt zemeņu augšanu un attīstību.
Īpaši nav ieteicams stādīt zemenes pēc tādām kultūrām kā kartupeļi un tomāti. Šīm nakteņu kultūrām ir kopīgas kaites ar zemenēm, kas var ilgstoši uzturēties augsnē un ietekmēt jaunus stādījumus. Turklāt kartupeļi ir liels barības vielu patērētājs no augsnes, atstājot to noplicinātu turpmākajām kultūrām.
Ķiploki un kliņģerītes tiek uzskatīti par labākajiem zemeņu priekštečiem. Ķiploki augsnē izdala fitoncīdus, kas kavē daudzu sēnīšu attīstību un atbaida dažus kaitēkļus. Kliņģerītēm ir arī fitoncīdas īpašības un tās spēj uzlabot augsni, jo īpaši nomākt nematodes – bīstamu kaitēkli daudzu augu sakņu sistēmai.
Turklāt labi zemeņu priekšteči ir pākšaugi (zirņi, pupas), kas bagātina augsni ar slāpekli, kā arī zaļās kultūras (salāti, spināti, redīsi). Pēc šiem augiem augsne paliek irdenāka un auglīgāka, kas labvēlīgi ietekmē zemeņu augšanu.
Katra no šīm kļūdām šķiet sīkums, taču kopā tās rada nelabvēlīgus apstākļus zemeņu krūmu augšanai un attīstībai, neļaujot tiem pilnībā realizēt savu potenciālu. Rezultāts ir mazas, bieži vien bezgaršīgas ogas, kas liek vilties.
