Mūsdienās ir populāri uzskatīt, ka agrāk būvēja pamatīgāk un “pareizāk”, sekojot gadsimtiem pārbaudītām metodēm. Turpretim mūsdienu būvniecībā bieži vien nākas saskarties ar tehnoloģiskām kļūdām, kuras vēlāk prasa dārgus un sarežģītus uzlabojumus.
Patiesība ir tāda, ka pat vismodernākā māja nav pasargāta no fizikas likumiem. To vislabāk apliecina kāds pamācošs stāsts par jaunuzceltu mājokli, kas neparedzēti saskārās ar nopietnām kondensāta problēmām tieši pirmajā ekspluatācijas gadā.
Pirmās pazīmes: Mitruma parādīšanās telpās
Kāds saimnieks uzcēla māju – pamatīgu, no ķieģeļiem, netaupot ne uz materiāliem, ne siltināšanu. Bēniņu pārsegumā tika ieklāts iespaidīgs, 30 centimetrus biezs minerālvates slānis, cerot uz maksimālu energoefektivitāti. Pirmajos mēnešos māja šķita ideāla – silta un komfortabla.
Tomēr pirmais ziemas atkusnis nesa nepatīkamu pārsteigumu. Telpās pie griestiem parādījās mitruma pēdas, un vietām pat sāka pilēt ūdens. Saimnieka pirmā doma bija par bojātu jumta segumu, taču patiesais cēlonis bija daudz sarežģītāks par vienkāršu sūci.
Bēniņu kondensāts un “sarmas efekts”
Veicot bēniņu pārbaudi, atklājās satraucoša aina: visas koka konstrukcijas bija klātas ar mitrumu, bet vietām jau bija manāmas pelējuma pazīmes. Lielā sala laikā bēniņu telpā bija izveidojusies bieza sarmas kārta. Siltais un mitrais gaiss no dzīvojamām telpām, nokļūstot aukstajos bēniņos, nespēja izvēdināties un sasala uz jumta konstrukciju iekšpuses.
Līdzko iestājās siltāks laiks, visa šī sasaldētā masa sāka kust, radot iespaidu, ka jumts ir caurs. Ekspertīze apstiprināja: problēmas sakne bija nepietiekama gaisa cirkulācija zemjumta telpā. Modernā membrāna un nepareizi izveidota ventilācijas sprauga nespēja tikt galā ar tvaika slodzi.
Tehnoloģiskie uzlabojumi un papildu izmaksas
Lai novērstu problēmu, nācās veikt apjomīgus un dārgus darbus. Jumta segums tika daļēji demontēts, lai uzstādītu augstākas klases difūzijas membrānu un izveidotu efektīvu gaisa apmaiņas sistēmu.
Papildus tika uzstādīti speciāli aeratori uz jumta kores un janvāra salā tika montēti papildu ventilācijas izvadi. Šie neparedzētie darbi saimniekam izmaksāja ievērojamu summu, ko būtu varējis ietaupīt, ja ventilācijas jautājums būtu atrisināts jau sākotnēji.
Vēsturiskā pieredze: Ventilācijas logu nozīme
Interesanti, ka risinājums šādām situācijām ir zināms jau ļoti sen. Vēsturiski ēku bēniņos vienmēr tika ierīkotas nelielas atveres vai lodziņi, kurus sauc par bēniņu vēdināšanas logiem.
To galvenais uzdevums bija nodrošināt dabisku gaisa plūsmu, kas ziemā izvada tvaiku, bet vasarā – lieko karstumu.
Šis vienkāršais paņēmiens balstās uz gaisa spiedienu starpību un vēja plūsmu. Ar minimālām izmaksām tika panākts rezultāts, kura sasniegšanai mūsdienās bieži izmanto dārgas membrānas un sarežģītus tehniskos mezglus.
Kāpēc vienkāršais risinājums šodien tiek aizmirsts?
Mūsdienu būvniecībā bieži vien dominē vēlme pēc pilnīgas hermētikas, aizmirstot par dabisko fiziku. Ražotāji piedāvā dārgus sistēmas elementus, kas sola atrisināt visas problēmas, taču tie darbojas tikai tad, ja sistēma ir pārdomāta kopumā.
Daudzos gadījumos parasts ventilācijas lodziņš ēkas galos (frontonos) spēj nodrošināt labāku rezultātu nekā sarežģīti jumta izvadi.
Secinājumi: Ko ņemt vērā māju īpašniekiem?
Pārbaudiet bēniņus sala laikā: Ja uz konstrukcijām redzat sarmu, tā ir droša zīme par nepietiekamu ventilāciju.
Neaizmirstiet par gaisa pieplūdi un noplūdi: Ventilācija darbosies tikai tad, ja gaiss varēs brīvi ieplūst pie jumta malas (dzegas) un izplūst pie kores vai caur logiem.
Siltinājums neaizvieto vēdināšanu: Pat visefektīvākā siltumizolācija kļūst bezjēdzīga, ja tā paliek mitra.
Izvērtējiet vienkāršus risinājumus: Pirms investēt dārgās iekārtās, pārliecinieties, vai nav iespējams izmantot tradicionālas vēdināšanas metodes.
Mājas ilgmūžības pamatā ir sausums. Tikai nodrošinot pareizu gaisa apmaiņu, modernie materiāli kalpos godam un pasargās jūsu mājokli no nevajadzīgiem bojājumiem.
Kāda ir jūsu pieredze ar kondensātu ziemā? Vai jūsu mājā ir paredzēti bēniņu vēdināšanas logi vai paļaujaties uz jumta aeratoriem?
