Visu mūžu man stāstīja, ka bez mēsliem pieklājīgas dobes neredzēt. Un es, tāpat kā daudzi, tam ticēju gadiem, vicināju lāpstu, stiepu maisus, līdz kādu dienu mana mugura stingri noteica: “Pietiek!” Tieši tad es pirmo reizi aizdomājos: vai tiešām nav kāds vienkāršāks veids?
Un, kā izrādījās, ir gan. Smieklīgi vienkāršs. Neticami lēts. Un strādā labāk par jebkuru melnzemi.
Turklāt bez ķīmijas, bez smakas, bez mūžīgās “pārrakšanas”. Es pats neticēju, līdz ieraudzīju, kā zeme burtiski atdzīvojas manās rokās un augi sāk augt tā, it kā kāds tos slepeni būtu pieslēdzis elektrības rozetei. Ja gribat uzzināt, kāds ir noslēpums, turieties cieši, tūlīt visu atklāšu kā uz delnas.
Kāpēc es atteicos no mēsliem
Sāksim ar klasiku. Mēsli – tas ir mēslojums, kas ir tik sens, cik pati dārzkopības zinātne. Tikai šim “lauku zeltam” ir tik daudz mīnusu, ka dažreiz gribas jautāt: vai mums tas vispār ir vajadzīgs?
Mēsli ir briesmīgi smagi. Katrs spainis kā pilns ar ķieģeļiem. Un tos taču vajag pārnest, izlīdzināt, pārrakt, un dažreiz pat divreiz jāiet pāri, jo pirmā kārta “nav sasniegusi kondīciju”. Pēc šādiem varoņdarbiem gribas nevis ražu vākt, bet gulēt mājās.
Svaigi mēsli var viegli apdedzināt saknes. Turklāt tie var jums dāvāt tik spēcīgu nezāļu ražu, it kā jūs speciāli audzētu nevis burkānus, bet diždadžus. Izdeguši mēsli ir laba lieta, bet pamēģini nu saprast, kas tur ir izdedzis un kas nav.
Un visbeidzot, smaka. Par smaku ilgi nerunāsim. Būsim godīgi, tā ir. Un to zina apkārtējie, un to zināt jūs, un to zina vējš. Ne katrs ir gatavs to paciest ražas dēļ.
Tā es kādu dienu nonācu pie domas: ” pietiek, meklē citu ceļu!” Un atradu.
Noslēpums, kura dēļ kaimiņiem ieplešas acis
Neturēšu patiesību aiz astes. Noslēpums ir auzu pārslās.
Jā, jā, parastās auzu pārslās, kas maksā kapeikas, atrodas jebkura lielveikala plauktos un izskatās pavisam necili. Bet, kā tas bieži notiek, visklusākās lietas izrādās visspēcīgākās.
Kāpēc tieši auzu pārslas? Tāpēc, ka tās ir ideāls ēdiens augsnes dzīvajai dabai. Tajās ir daudz organisko vielu, vitamīnu, šķiedrvielu, cietes un visa pārējā, ko mikroorganismi pārstrādā ar tādu ātrumu, ka zeme burtiski sāk “elpot”.
Kad auzu pārslas nonāk augsnē, sākas īstas dzīres. Mikroorganismi gavilē, sēnītes paātrinās, augsnes struktūra mainās burtiski acu priekšā. Zeme kļūst irdena, mīksta, barojoša, it kā to nedēļu būtu sijājis pieredzējis agronoms.
Jūs domājat, ka es pārspīlēju? Nekā tamlīdzīga. Es pats kādu reizi nolēmu “eksperimenta labad” iebērt karotīti auzu pārslu nelielā dobē zem salātiem. Pēc mēneša salāti bija tādi, ka es joprojām skatos to fotogrāfijas. Lapas platākas par plaukstu, zaļumi spilgti, it kā būtu pilni ar sauli. Un augsne — kā pūkas.
Kā auzu pārslas darbojas augsnē
Kad es stāstu šo stāstu, daudzi sarauc pieri: “Kas gan tā ir par putraimu, vai tās ir mēslojums?” Tieši tas ir būtiskais — jā, un vēl kāds! Un tās darbojas uzreiz trīs virzienos.
Tās kalpo kā ideāla barība mikroorganismiem. Tiklīdz putraimi nonāk zemē, baktērijas sāk tos pārstrādāt, nevis vienkārši sadalot, bet pārvēršot pilnvērtīgā barībā, ko augi bez piepūles uzņem.
Auzu pārslas uzlabo augsnes struktūru. Tās padara augsni irdenāku, mitrumu uzsūcošāku un gaisa caurlaidīgāku. Pat smagas māla augsnes sāk mainīties, kļūstot līdzīgas vieglai, barojošai augsnei.
Auzu pārslas stiprina saknes. Jā, jā, nebrīnieties: saknēm patīk, ja augsne ir bagāta ar šāda mīksta tipa organiskajām vielām. Augi aug ātrāk, spēcīgāk.
Lasi vēl: Aizmirstiet mērcēt pupiņas ūdenī: šis virtuves produkts ir atslēga, lai pagatavotu pupiņas maksimāli īsā laikā
Tad kāpēc mēs visus šos gadus pirkām mēslu maisus, ja karote putraimu dod tik lielu efektu?
Kā lietot auzu pārslas dobēs
Tagad pāriesim pie prakses. Šeit nav nekādu viltību, viss ir ārkārtīgi vienkārši.
Atklātai augsnei:
Paņemiet parastās auzu pārslas (nevis ātri vārāmās!).
Izberiet tās pa zemes virsmu – viena ēdamkarote uz kvadrātmetru.
Viegli iestrādājiet ar grābekli vai irdinātāju.
Aplejiet vai pagaidiet lietu.
Un tas ir viss! Pēc 10–14 dienām redzēsiet pirmās pārmaiņas. Zeme kļūs mīksta, irdena, tumša, kā laba veikalā pirkta augsne, tikai labāka.
Un, ja virsū uzliek mulču — kaut vai sienu, kaut vai salmus —, tad auzu pārslas sāks darboties vēl ātrāk. Mikroorganismiem taču nepieciešams mitrums un siltums, un mulča rada ideālu mikroklimatu.
Auzu pārslas dēstiem (stādiem)
Es nevaru neizstāstīt par dēstiem. Šo viltību es izmantoju jau kādus desmit gadus un katru reizi priecājos, redzot stiprus, spēcīgus asnus.
Kad gatavoju augsnes maisījumu, es vienkārši pievienoju šķipsniņu auzu pārslu apakšējam augsnes slānim un kārtīgi samaisu. Nevajag daudz, pārāk daudz organikas var izraisīt pārkaršanu. Bet maza šķipsniņa ir tieši laikā.
Pēc laistīšanas auzu pārslas sāk darboties, un saknītes saņem maigu, pakāpenisku barošanu. Tās kļūst spēcīgākas, augs veidojas ātrāk, un stublāji izaug spēcīgi kā zīmuļi.
Salīdzinot ar parastiem dēstiem, šādi audzēti izskatās kā “uz vitamīniem”.
Vienīgais nianse
Ja viss ir tik brīnišķīgi, kāpēc par auzu pārslām gandrīz neviens nezina? Tāpēc, ka tām ir viens mazs mīnuss – mikroorganismi, pārstrādājot putraimus, uz laiku var paņemt no augsnes slāpekli.
Bet to var atrisināt pavisam vienkārši:
Vai nu iestrādājiet tējkaroti urīnvielas uz kvadrātmetru,
vai aplejiet dobi ar zaļo mēslojumu (zāles uzlējumu).
Un viss, līdzsvars ir atjaunots.
Kāpēc mēslojuma ražotāji par to klusē? Es atbildēšu tieši: tāpēc, ka viņiem tas nav izdevīgi. Kam vajadzīgas auzu, ja var jums pārdot mēslojumu ?
Tas ir viss, draugi. Nekādu noslēpumu, nekādu ķīmikāliju, nekā lieka. Auzu pārslas ir pieejamas, drošas un pārsteidzoši efektīvas. Zeme pēc tām kļūst tik auglīga, ka pat izlutināts gurķis sāk augt bez aizķeršanās.
Lasi vēl: Decembrī zvaigznes izvēlējās jūs: 4 zodiaka zīmes, kuras gaida liktenīgs pavērsiens
Pamēģiniet vismaz uz vienas dobes. Un pēc tam ieskatieties tur pēc pāris nedēļām. Ieraudzīsiet irdenu, dzīvu augsni un sapratīsiet, kāpēc es mēslus vairs pat nepērku.
