Gandrīz katrs, kurš kaut reizi ir rīkojis lielākas viesības mājās, ir saskāries ar situāciju, kad galda klāšanas procesā rodas jautājums par praktiskumu un estētiku. Bieži vien saimnieces, vēloties atvieglot viesiem ēdiena ielikšanu šķīvjos, vienkārši ieliek pa karotei katrā salātu bļodā.
Izrādās, ka šis šķietami nevainīgais un praktiskais ieradums etiķetes zinātāju vidū var izsaukt neviltotu sašutumu un kļūt par iemeslu klusām piezīmēm par “sliktu toni”.
Praktiskums pret stingriem noteikumiem
Lielākajā daļā ģimeņu viss ir vienkārši: klājot galdu, katrā kopējā traukā tiek ielikta karote. Tas tiek darīts, lai viesiem nebūtu jāstiepjas pāri visam galdam, jāmēģina paņemt rasolu ar dakšiņu vai, vēl sliktāk, izbērt pusi satura uz galdauta. Atsevišķa karote korejas burkānos, siļķē kažokā vai sēnītēs – tā ir saprotama un ierasta prakse, par kuru ikdienā neviens pat neaizdomājas. Tas turpinās tik ilgi, līdz pie horizonta parādās kāds, kurš vēlas nodemonstrēt savas zināšanas par “augstāko kultūru” un sāk pamācīt pārējos par pareizu servēšanu.
Formāli šiem kritiķiem ir taisnība. Pēc stingriem etiķetes noteikumiem galda piederumiem, kas paredzēti ēdiena sadalīšanai, nav jāatrodas pašā bļodā. Tiem būtu jāstāv uz atsevišķiem šķīvjiem vai speciāliem paliktņiem blakus traukam. Ideālā pasaulē uz katru viesi būtu vairākas dakšiņas, naži un glāzes, atsevišķi piederumi zivīm, salātiem un desertam.
Tomēr reālajā dzīvē vairums cilvēku mājās nerīko restorāna līmeņa apkalpošanu un neizstāda pa trim vīna glāžu veidiem katrās svinībās. Daudz svarīgāk šķiet tas, lai būtu garšīgi, ērti un bez liekas klapatas ar milzīgu trauku kalnu.
Kāpēc kritika bieži ir tukša?
Interesanti, ka daudzi šie “aristokrātiskie” kritiķi parasti nepiedāvā nevienu dzīvotspējīgu alternatīvu. Pateikt “tā nedrīkst” ir viegli, bet paskaidrot, kā rīkoties labāk parasta dzīvokļa apstākļos, ir sarežģītāk. Ja liekam atsevišķu šķīvi karotei, tie ir lieki trauki, lieka ņemšanās un rezultāts paliek tas pats – viesis ņem karoti, sniedzas pēc salātiem un liek tos šķīvī. Būtībā mainās tikai vizuālais attēls un “pieklājības pakāpe” tā cilvēka acīs, kurš vērtē servējumu. No ērtību viedokļa atšķirība ir minimāla.
Lasi vēl: Pirms klāj polikarbonātu, apstājies: viena neuzmanība var sabojāt visu siltumnīcu
Ko mēs varam mācīties no citām kultūrām?
Interesantu kompromisu var novērot Āzijas kultūrās. Piemēram, turīgākos namos galda piederumi bieži netiek atstāti traukā, bet gan novietoti uz speciāliem keramikas paliktņiem. Paliktnis parasti ir veidots kā maza figūriņa ar atsevišķām vietām irbuļiem un karotei. Tas izskatās gaumīgi, akurāti un tehniski “pareizi”. Tas ir tieši tas gadījums, kad piederumi nav iebāzti ēdienā, bet paliek rokas stiepiena attālumā. Būtībā tā pati ideja, tikai pasniegta smalkāk.
Tomēr šāds formāts ir stāsts par citu dzīvesveidu – kad galds ir daļa no gandrīz teatrāla uzveduma un pati servēšana kļūst par galveno notikumu. Parastā pilsētas dzīvoklī reti kuram ir paliktņu komplekti katrai karotei, un lielākajai daļai cilvēku nav vēlmes pārvērst katru pasēdēšanu par etiķetes eksāmenu. Cilvēki sanāk kopā, lai paēstu, aprunātos un pasmietos, nevis lai pārbaudītu viens otra atbilstību “augstākajai sabiedrībai”.
Galvenais nav karote, bet attieksme
Galu galā viss atduras nevis pret to, kur likt karoti – salātos vai uz paliktņa –, bet gan pret attieksmi pret citiem. Var mierīgi dzīvot ar karoti salātu bļodā un uzskatīt to par funkcionālu, ērtu variantu mājas galdam. Var arī izvēlēties sarežģītāku ceļu, iegādāties skaistus paliktņus un kārtot piederumus pēc visiem noteikumiem.
Lasi vēl: Kāpēc japāņi uz tualetes poda mēdz sēdēt otrādi: dīvainais paradums, kam ir loģisks izskaidrojums
Svarīgi ir tikai viens: nepārvērst savus ieradumus par iemeslu, lai pazemotu saimniekus vai citus viesus. Ja visiem pie galda ir ērti un garšīgi, tad karote salātos nav nekāda “mežonība”, bet vienkārši vēl viena mājas formāta detaļa, kuru mainīt svešas un bieži vien tēlotas “kulturālības” dēļ nav nekādas vajadzības.
