Nesen satiku savu bijušo kaimiņieni – Mariju I. Viņai jau septiņdesmit divi. Maza augumā, ar tievām rociņām, mugurā izbalējis haki mētelis, rokā tīkliņš ar klaipu maizes, dažiem āboliem un plānu grāmatiņu. Mēs apsēdāmies uz soliņa un sākām pļāpāt – tā jau notiek, kad sapas temperaments. Es pajautāju, kā viņai iet…