Lai gan dzīvē ir viss nepieciešamais – mīloši bērni un draugi, ar kuriem bieži sazinos, reizēm tomēr pietrūkst blakus kāda vīrieša atbalsta un klātbūtnes. Šādos brīžos ir dabiski justies pārdomām un nelielai nostaļģijai par kopā pavadīto laiku.
No vienas puses, pagaidām nevēlos uzsākt jaunas attiecības, bet no otras – reizēm parādās vēlme pēc emocionālas tuvības. Dzīvojot vienai, bieži rodas iespēja vairāk veltīt laiku sev un savām interesēm, taču ir arī brīži, kad prāts vēlas atsvaidzināt jaunas pazīšanās un sarunas.
Šāds laiks dod iespēju pārdomāt savas prioritātes un saprast, kas patiešām ir svarīgi, pirms doties tālāk.
Saprotu, ka dzīvē mēdz būt dažādi brīži. Attiecības beidzās ne pārāk patīkami, taču dzīve jau neapstājas. Ir svarīgi mēģināt sākt no jauna, ar tīru lapu. Tā arī domāju – pareizi ir dot sev iespēju un atvērt durvis jaunām iespējām. Tomēr, tiklīdz pieiet pie jaunu attiecību sākuma, kaut kas mainās. Grūti iedvesmoties un pilnībā iesaistīties.
Vienlaikus vienatnei ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Katrs šo periodu piedzīvo savādāk – kāds izbauda klusumu un brīvību, bet kādam tas var būt grūtāks laiks. Man ir abi šie aspekti – reizēm jūtos ļoti ērti un patstāvīgi, bet gadās arī brīži, kad vēlos tuvību un sapratni, ko var sniegt attiecības.
Pašvērtības nozīme un laiks sev
Kad attiecības ilgstoši nav bijušas, svarīgi neaizmirst par sevi – savām vajadzībām, vēlmēm un robežām. Laiks vienatnē ir lieliska iespēja iepazīt sevi dziļāk, uzlabot pašsajūtu un attīstīt savas intereses. Tas palīdz ne tikai justies labāk, bet arī sagatavoties nākamajām attiecībām no stipras un pārliecinātas pozīcijas.
Ir normāli, ja ir šaubas vai bailes no jaunām attiecībām. Tās nereti rodas no iepriekšējām pieredzēm, un tās ir jāpieņem kā daļa no procesa. Tomēr ir svarīgi ļaut sev atvērties un dot iespēju jaunām attiecībām, neapzināti neierobežojot savu laimi.
Nobeigums
Katrs cilvēks ir unikāls un pārvar šo posmu savā tempā. Vienatne var būt gan vērtīgs laiks, gan izaicinājums. Galvenais ir atrast līdzsvaru starp rūpēm par sevi un atvērtību citiem.
Kā jūs esat pieredzējuši dzīvi bez attiecībām vai pārmaiņas pēc ilgāka pārtraukuma? Kas jums palīdz saglabāt mieru un sagatavoties jaunām iespējām? Dalieties savās domās komentāros!
