Sievietes seja pēc četrdesmit piecu gadu sasniegšanas ir kā dzīves karte, kas atklāj visus tās krāšņos stāstus. Tajā ierakstīti gan bezmiega brīži pie bērna gultiņas un klusās pārdomas pie loga, gan prieks, mīlestība un smalks pieredzes pieskāriens, kas atgādina vieglu akvareļa otas triepienu.