Toties trešā versija šķiet visai ticama. Tā skan šādi: lietus laikā sliekas migrē. Pazemē resursi nav neizsmeļami — katra slieka meklē sev gardāko augsnes pleķīti. Vēl viens iemesls doties šajā ceļojumā — mīlestība. Ja ieskatīsieties rūpīgāk, pamanīsiet, ka uz virsmas parasti izlien lielas, pieaugušas īpatnes — tieši tās aktīvi turpina dzimtu. Jā, visi tārpi ir hermafrodīti. Viņiem nav problēmu atrast partneri.
Bet kāpēc viņi izlien tieši lietus laikā? Pirmkārt, pa slidenu, mitru virsmu tiem ir vieglāk pārvietoties. Rāpot pa zemi ir daudz vienkāršāk un ātrāk nekā rakt ejas zemē. Otrkārt, lietus pilieni no debesīm pasargā sliekas jutīgo ādu no izžūšanas. Mitruma pārpalikums tiem netraucē, bet, ja kļūst pārāk sauss, slieka aiziet aizsaulē. Šo hipotēzi papildus apstiprina arī tas, ka tārpi izlien uz virsmas ne tikai lietus laikā, bet arī tad, kad nolaižas migla vai ir stipra rasa — vienkārši ne tik masveidīgi.
Lasi vēl: Vienkārša gurķu mēslošana bagātīgai ražai: pārbaudīts tautas līdzeklis
Šāda virszemes migrācija izklausās nepamatoti kaitīga? Vienai sliekai, protams, tas ir milzīgs risks — tikt apēstam vai samītam. Bet ko nozīmē viena vai pat desmit slieku visas populācijas mērogā!
