Maza neuzmanība ziemā var liegt pelargonijām bagātīgi uzziedēt pavasarī, tādēļ ir vērts zināt dažus vienkāršus soļus, kas palīdzēs augam veiksmīgi pārziemot.
Pelargonijas, ko daudzi no mums joprojām sauc par vecajām, labajām gerānijām, ir vienas no populārākajām puķēm uz mūsu palodzēm un balkoniem. Tās mīl par to košumu, sīkstumu un spēju piedot saimniekam pat nelielu aizmāršību. Tomēr dažreiz gadās tā: augs it kā zaļo, bet nezied, vai arī lapas sāk dzeltēt bez redzama iemesla. Izrādās, ka arī šim izturīgajam augam ir savas “sarkanās līnijas” – lietas, ko tas patiešām nepanes.
Daudzi dārzkopji tikai pēc gadiem atklāj, ka tieši pārlieka rūpība bieži vien ir galvenais iemesls, kāpēc pelargonija atsakās priecēt ar savām ziedu bumbām. Lai jūsu mīlules būtu veselas un krāšņas, ir vērts iemācīties dažus pavisam vienkāršus soļus.
1. solis: Nepārcentieties ar laistīšanu
Lielākais pelargoniju ienaidnieks ir pārlieku slapja augsne. Atšķirībā no daudziem citiem telpaugiem, pelargonija labāk jutīsies, ja jūs aizmirsīsiet to apliet, nekā tad, ja liesiet ūdeni katru dienu. Ja zeme podiņā visu laiku ir mitra, saknes sāk smakt un pūt.
Kā darīt pareizi? Vienmēr pārbaudiet zemi ar pirkstu. Ja augšējā kārta ir sausa – laistiet. Ja tā vēl ir mitra – nolieciet lejkannu malā. Pelargonijām patīk “dzert” reti, bet pamatīgi.
2. solis: Nodrošiniet ūdens aizplūšanu
Pat ja laistāt pareizi, ūdens nedrīkst uzkrāties poda apakšā. Ja saknes visu laiku atrodas “purvā”, augs ātri vien sāks dzeltēt un nīkuļot. Pelargonijām obligāti ir nepieciešams labs drenāžas slānis.
Sagatavojot podu, tā apakšā ieberiet pāris centimetrus oļu, māla lausku vai veikalos nopērkamos keramzīta bumbiņas. Tas nodrošinās, ka liekais ūdens brīvi iztecēs cauri un saknes varēs elpot. Neaizmirstiet izliet lieko ūdeni no poda paliktņa apmēram 15 minūtes pēc laistīšanas.
Aizgājām paēst uz Šašliks Nr.1, runa nav par iestādi, bet par čali un to ko viņš man palūdza
3. solis: Atrodiet visgaismotāko vietu
Pelargonija ir saules bērns. Ja novietosiet to istabas stūrī vai uz ziemeļu puses palodzes, augs sāks “izstiepties” – kāti kļūs gari, vāji, un lapas būs tikai pašos galos. Protams, par bagātīgu ziedēšanu tumšā vietā varat aizmirst.
Vislabākā vieta pelargonijai ir dienvidu vai austrumu palodze. Tā nebaidās pat no tiešiem saules stariem (vasaras vidū pašā karstumā gan var nedaudz pasenot, ja saule ir pārāk dedzinoša). Jo vairāk gaismas augs saņems, jo kuplāks būs krūms un vairāk ziedpumpuru tas izdzīs.
4. solis: Sargājiet no caurvēja un aukstuma
Lai gan pelargonija mīl svaigu gaisu, tai ļoti nepatīk krasas temperatūras svārstības. Ledains caurvējš ziemas laikā, kad atverat logu vēdināšanai, augam ir milzīgs stress. Lapas var sākt sarkt vai birt nost.
Optimālā temperatūra pelargonijai ir no +18 līdz +25 grādiem. Ziemā tām patīk nedaudz vēsāks gaiss (ap +15 grādiem), lai tās varētu atpūsties un uzkrāt spēkus pavasarim, taču nekādā gadījumā neļaujiet tām salt uz ledainas palodzes. Zem poda var palikt koka dēlīti vai putuplasta gabaliņu, lai “kājas” būtu siltumā.
5. solis: Neturiet augu pārāk lielā podā
Šis ir viens no lielākajiem noslēpumiem: pelargonijai patīk, ja podiņš ir nedaudz par šauru. Ja jūs iestādīsiet mazu stādiņu milzīgā podā, augs sāks “dzīrot” – tas audzēs milzīgas saknes un lielas, zaļas lapas, bet ziedus nedos.
Pārstādiet pelargoniju tikai tad, kad saknes jau sāk līst ārā pa apakšējiem caurumiem. Jaunajam podam jābūt tikai par 2–3 centimetriem lielākam par iepriekšējo. Atcerieties – “ciešos apstākļos” pelargonija jūtas apdraudēta un tieši tāpēc sāk intensīvi ziedēt, lai atstātu pēcnācējus.
6. solis: Svaigs gaiss, nevis smacīga telpa
Pelargonijas necieš sasmacis, piesārņots gaiss. Ja telpā bieži ir virtuves tvaiki vai cigarešu dūmi, augs var sākt nīkuļot. Vasarā vislabākā vieta pelargonijām ir balkons vai dārzs. Svaigs gaiss un dabiskas temperatūras svārstības starp dienu un nakti padara tās neticami košas un veselīgas. Tikai atcerieties tās ienest telpās pirms pirmajām rudens salnām.
7. solis: Pareiza barošana
Lai augam pietiktu spēka ziedēt visu gadu, tam ir vajadzīgas “pusdienas”. Tomēr šeit ir svarīgs viens noteikums: neizmantojiet mēslojumu, kurā ir pārāk daudz slāpekļa (tas veicinās tikai lapu augšanu). Meklējiet mēslojumu, kas domāts tieši ziedošiem augiem – tajā būs vairāk fosfora un kālija.
Barojiet augu reizi divās nedēļās aktīvās augšanas periodā (no pavasara līdz rudenim). Ziemā, kad gaismas ir mazāk, mēslošanu pārtrauciet, ļaujot augam gulēt.
Noderīgs knifiņš bagātīgai ziedēšanai
Ja vēlaties, lai jūsu pelargonija nebūtu viens garš kāts, bet gan kupls krūmiņš, nebaidieties to apgriezt. Pavasara sākumā droši nogrieziet vecos, garos zarus, atstājot tikai dažus pumpurus pie pamatnes. Tas stimulēs augu dzīt jaunus sānu dzinumus, uz kuriem vēlāk veidosies daudz vairāk ziedu.
Ievērojot šos pavisam vienkāršos soļus, jūs redzēsiet, ka pelargonija nav kaprīza – tā vienkārši vēlas, lai jūs netraucētu tai būt dabiskai. Mazāk ūdens, vairāk saules un nedaudz šaurs podiņš ir viss, kas nepieciešams krāšņai ziedu jūrai uz jūsu palodzes.
Daudzi dārzkopji domā, ka ar pareizu laistīšanu un saulainu vietu pietiek, taču tad rodas jautājums – kāpēc kaimiņienes pelargonijas ir kā koši ziedu mākoņi, bet manējās tikai pieticīgi “izmet” pa kādam ziediņam?
Raksta otrajā daļā mēs atklāsim trīs “slepenos ieročus”, par kuriem parasti klusē lielveikalu stādu audzētāji. Jūs uzzināsiet, kāda virtuvē atrodama sastāvdaļa var kalpot par brīnumlīdzekli ziedpumpuru stimulēšanai, kā pareizi veikt “ķirurģisku” apgriešanu, lai augs nevis nīkuļotu, bet dubultotu savu apjomu, un ko iesākt, ja uz lapām parādījušies aizdomīgi plankumi. Ja vēlaties, lai jūsu palodze pavasarī kļūtu par visas apkaimes apskaudamāko dārzu, šīs viltības ir domātas tieši jums!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
