Pelargoniju meistarklase: No izdzīvošanas līdz ziedu sprādzienam
Kad esat apguvuši pelargoniju kopšanas pamatus, ir laiks iedziļināties niansēs, kas atšķir parastu istabas puķi no izstādes cienīga parauga. Lūk, ko vēl jūs varat darīt savu zaļo mīluļu labā.
Slepenā “joda pile” – dārzkopju leģendārais triks
Vai zinājāt, ka pelargonijas ir vienas no retajām puķēm, kas dievina jodu? Tas darbojas kā spēcīgs ziedēšanas stimulators un vienlaikus aizsargā augu no sēnīšu slimībām.
Kā pagatavot? Izšķīdiniet vienu (tikai vienu!) pili parastā aptiekas joda uz vienu litru nostādināta ūdens.
Lietošana: Pirms šī “kokteiļa” lietošanas nedaudz aplejiet augu ar parastu ūdeni, lai saknes nav pilnīgi sausas. Tad uzmanīgi uzlejiet aptuveni 50 ml joda ūdens gar poda malām. Dariet to reizi mēnesī, un jūs redzēsiet, kā ziedu krāsa kļūst intensīvāka.
“Ķirurģija” uz palodzes: Kāpēc knibināšana ir svarīga?
Lielākā kļūda ir ļaut pelargonijai augt pašplūsmā. Lai izveidotu ideālu, lodveida krūmu, ir jāveic galotņošana.
Kad to darīt? Tiklīdz jaunais dzinums ir izaudzis apmēram 10–15 cm garš vai tam ir vismaz 4–5 lapas, ar tīriem pirkstiem vai šķērēm nogniebiet pašu galotnīti.
Rezultāts: Augs vairs netērēs enerģiju, lai stieptos garumā, bet gan aktivizēs sānu pumpurus. Viena stumbra vietā jums būs trīs vai četri, un katrs no tiem dos savu ziedu čemuru.
Ziemas miega diagnostika: Ko stāsta lapas?
Ziemas mēnešos pelargonija ar jums “runā” caur savām lapām. Iemācieties tās nolasīt:
Sarkanas lapu malas: Tā nav slimība, bet gan signāls, ka augam ir par aukstu. Iespējams, naktī no loga pūš ledains gaiss.
Dzeltenas un krītošas apakšējās lapas: Ja tas notiek masveidā, visticamāk, gaiss telpā ir pārāk sauss (radiatoru ietekme) vai augam trūkst gaismas.
Pelēks “pūciņš” uz kātiem: Tā ir pelēkā puve! Nekavējoties samaziniet laistīšanu un nodrošiniet telpas vēdināšanu (bet bez caurvēja).
Kāpēc nedrīkst aiztikt ziedus ar rokām?
Pelargonijas lapām un ziediem ir specifisks aromāts un struktūra. Centieties pēc iespējas mazāk aiztikt pašu ziedkopu. Ja zieds ir novītis, negaidiet, līdz tas nokritīs pats. Nogrieziet visu ziedkātu līdz pašai pamatnei. Ja atstāsiet pusizžuvušas “kājas”, augs turpinās tērēt enerģiju sēklu briedināšanai, tā vietā, lai dzītu jaunus pumpurus.
Secinājums: Pacietība tiek atalgota
Atcerieties, ka februāris un marts ir kritiskākie mēneši. Gaisma kļūst vairāk, un augs sāk mosties. Šajā brīdī galvenais ir nepārbarot to ar slāpekli, citādi iegūsiet milzu “salātus” bez ziediem. Turiet pelargoniju nedaudz “badā” attiecībā uz ūdeni un mēslojumu līdz pat brīdim, kad dienas kļūst tiešām saulainas.
