Mazāk brauc — ilgāk kalpo? Nebūt ne tā…
No malas šķiet, ka auto, kas vairāk stāv nekā brauc, tiek saudzēts. Izbrauci līdz vasarnīcai un atpakaļ — pārējo laiku mašīna “atpūšas”. Mazāks nobraukums, mazāks nolietojums — it kā labi, vai ne? Patiesībā viss ir pretēji. Ilga stāvēšana bojā auto ātrāk, nekā šķiet, īpaši runa ir par jaunākajiem modeļiem.
Problēma ir tā, ka automašīna nav statuja vai sadzīves ierīce, ko var ieslēgt tikai reizēm. Tā darbojas pilnvērtīgi tikai tad, kad tiek lietota. Ja auto ilgstoši stāv bez kustības, pakāpeniski pasliktinās motora, pārnesumkārbas, bremžu un piekares stāvoklis, kā arī iekšējā apdare. Tas notiek lēni un nemanāmi, bet ar laiku atstāj savu nospiedumu.
Akumulators — pirmais, ko ietekmē ilgāka stāvēšana
Kad auto ilgāk netiek lietots, vispirms izlādējās akumulators — īpaši ziemas laikā. Pat ja tas ir jauns, daudzas elektroniskās sistēmas pat izslēgtā automašīnā turpina patērēt nelielu strāvu. Rezultātā pēc pāris nedēļām akumulators var būt tukšs.
Ja auto stāv apmēram nedēļu, akumulators jau sāk zaudēt jaudu. Nākamajā reizē, kad mēģini iedarbināt motoru, dzirdi tikai klikšķi un klusumu. Vispirms vaino laiku, tad signalizāciju, bet patiesībā iemesls ir pavisam vienkāršs — auto netiek regulāri lietots.
Dzinējam svarīga ir nevis biežums, bet regularitāte
Pat ja akumulators ir uzlādēts, tas vēl nenozīmē, ka viss kārtībā. Iedarbināt auto un aizbraukt līdz vasarnīcai pusstundas attālumā nav pietiekami. Motors īsti neuzsilst, kondensāts no izplūdes sistēmas nepaspēj iztvaikot, eļļa nesasniedz darba temperatūru. Mēs domājam, ka auto “pastrādāja”, bet patiesībā tas tikai piedzīvoja vēl vienu īsu slodzi.
Katrs īss brauciens nozīmē, ka motors strādā ar bagātāku degvielas maisījumu, eļļā nonāk degvielas atlikumi, uz detaļām veidojas nogulsnes, bet mitrums nepagūst iztvaikot. Tas viss neliek par sevi manīt uzreiz, taču pēc gada motors kļūst mazāk atsaucīgs, eļļa ātrāk kļūst tumša, un parādās neliela deguma smarža iedarbinot auto. Pēc pāris gadiem šāda braukšana var novest pie kļūdu paziņojumiem un dārgākiem remontiem.
Bremzes sarūsē pat tad, ja auto stāv
Kad automašīna vairākas dienas netiek lietota, uz bremžu diskiem veidojas neliels rūsas slānis — īpaši ziemā un, ja auto stāv ārā. Pirmajā braucienā parādās neliels čīkstošs troksnis vai vibrācija, taču tas nenozīmē bojājumu — vienkārši bremzes vēl nav paspējušas notīrīties. Ja braucieni ir īsi, diski nepaspēj pilnībā attīrīties, un ar laiku rodas nelīdzenumi, kas prasa nomaiņu.
Piekare noveco arī tad, ja auto stāv
Arī piekarei ilgstoša stāvēšana nenāk par labu. Gumijas detaļas — bukses, balsti un aizsargpiedurknes — ar laiku izžūst un plaisā, īpaši karstumā vai salā. Kad auto netiek lietots, šīs detaļas nekustas un netiek eļļotas, tāpēc zaudē elastību. Rezultāts — pēc laika parādās čīkstoņa un grabēšana, pat ja nobraukums vēl neliels.
Ātrumkārba nav radīta ilgai stāvēšanai
Īpaši tas attiecas uz automātiskajām kārbām, variatoriem un robotizētajām transmisijām. Ja auto ilgāku laiku netiek lietots, eļļa tajās pakāpeniski oksidējas, spiediens sistēmā samazinās, bet vārsti var nedaudz “pielipt”. Kad auto atkal tiek iedarbināts un uzreiz nonāk sastrēgumā, var parādīties nelieli rāvieni vai aizture pārslēdzot ātrumus. Tas nav rūpnīcas defekts — tā vienkārši izpaužas ilgstoša stāvēšana bez kustības.
Ilgstoši stāvot, sāk mainīties arī salona stāvoklis
Saule uzkarsē paneli līdz augstai temperatūrai — apdare izbalē, plastmasa kļūst sausa. Mitrā laikā situācija pretēja: zem paklājiem un ventilācijā krājas mitrums, un, ja auto netiek vēdināts, parādās smaka. Kondicionieris, kas netiek darbināts, zaudē tīrību un rada nepatīkamu gaisu salonā.
Riepām arī vajag kustību
Ja auto stāv ilgi, riepas pamazām maina formu — svars nospiež vienu vietu, un pēc mēneša tur jau var būt neliels nelīdzenums. Ja spiediens ir nedaudz zem normas, tas notiek vēl ātrāk. Rezultātā parādās vibrācija, un šķiet, ka vajag balansēšanu, lai gan patiesais iemesls ir ilgstoša stāvēšana vienā pozīcijā.
Ko darīt, lai auto saglabātos labā stāvoklī
Var šķist, ka, ja nekas nav salūzis, tad viss kārtībā. Taču bojājumi nerodas uzreiz. Vispirms izlādējās akumulators, tad pasliktinās eļļas kvalitāte, parādās čīkstošas bremzes, vēlāk — kļūdu paziņojumi panelī. Un tas viss notiek nevis no braukšanas, bet tieši no tā, ka auto pārāk bieži stāv.
Protams, ar mašīnu var braukt reti — galvenais, pareizi to uzturēt.
Iedarbiniet motoru ik pēc pāris dienām un ļaujiet tam darboties dažas minūtes, lai viss ieeļļotos.
Vismaz reizi nedēļā veiciet garāku braucienu, lai sistēmas pastrādā pilnvērtīgi.
Nepaļaujieties tikai uz nobraukumu — pārbaudiet akumulatoru, bremzes, riepu spiedienu un mainiet eļļu savlaicīgi.
Secinājums — auto, kas stāv uz vietas, nolietojas ātrāk.
Automašīna, kas tiek lietota regulāri, saglabājas labāk. Bet tā, kas ilgstoši stāv, lēnām zaudē savu formu — pat ja no ārpuses viss izskatās kārtībā. Neviens pārklājums vai aizsardzība to pilnībā nekompensēs. Auto, gluži kā cilvēkam, vajadzīga kustība, lai viss darbotos vienmērīgi.
Tāpēc, ja ar auto brauc tikai reizi nedēļā līdz veikalam un atpakaļ, tas nav saudzīgs režīms. Tas drīzāk ir “minimālais kustības līmenis”, kurā mehānika strādā ar piepūli. Un, ja auto ir “brīvdienu sabiedrotais”, ļauj tam arī šajās dienās justies kā īstai mašīnai — nevis kā metāla dekoram stāvvietā.
