Zinātnieki izpētījuši mirstības rādītājus, kas saistīti ar sirds un asinsvadu saslimšanu, un salīdzinājuši tos ar datiem par D vitamīnu (pareizāk sakot, galvenā produkta 25-OH sairšanu) asinīs vairāk nekā 247 000 dāņu cilvēkiem. Pēc septiņu gadu ilgstošiem novērojumiem tika reģistrēti 16 645 nāves gadījumi, un vairāk nekā 5000 cilvēki miruši no sirds un asinsvadu slimībām.
Jautāsi, kādā daudzumā vitamīns D ir noderīgs, un kur ir tā robeža, kur D vitamīna labums pārvēršas par viennozīmīgu ļaunumu? Kā liecina rezultāti, par bīstamu saturu 25-OH vitamīna D organismā atzīme ir 100 nanomoli/ litru un lielāka, bet droši ar – ap 70 nanomoli/ litru.
Tā kā ļaunprātīgi neizmanto “saules” vitamīnu. Tomēr nedomā arī atteikties no tā: D vitamīns saturs, kas ir zemāks par 50 nanomoli/litru arī noved pie problēmām ar sirdi, turklāt arī noved pie sāpēm pa visu ķermeni un aterosklerozes, ateroskleroze var būt bērnībā.
Ši D vitamīna diennakts devu mierīgi tu vari iegūt, ēdot treknu zivi ( 150 g siļķes un vari uzskatīt, ka lieta ir darīta) un kā arī pastaigājoties svaigā gaisā. 5 stundu pastaiga saulainā brīvdienā, arī spēs tev iegūt D vitamīna normu.
Avots: www.mhealth.ru
