Tas izriet no jaunākajiem sabiedrības tendenču pētījumiem. Arvien biežāk Jaunais gads Latvijā aizrit klusāk nekā iepriekš. Bez skaļām kompānijām, bez papildu galda izvilkšanas virtuvē un bez viesiem, kuri paliek līdz pašam rītam
Kā latvieši gatavojas svētkiem? Gatavošanās Jaunajam gadam daudziem mūsu valstī jau sen vairs nav mēnesi garš maratons. Aptuveni puse aptaujāto par svētkiem sāk domāt tikai decembrī. Rotāt māju vienu līdz divas nedēļas pirms gadu mijas ir gatavi 22% respondentu, bet vēl 14% to dara burtiski pēdējās dienās. Novembra beigās dekorus izvēlas tikai retais — aptuveni 7%, bet decembra sākumā tam pievēršas 11%.
Tajā pašā laikā gandrīz puse iedzīvotāju (46%) godīgi atzīst, ka māju nerotā vispār. Viņiem Jaunais gads ne vienmēr ir saistīts ar vizuļiem, lampiņām un tematisko tekstilu. Svētki pastāv atsevišķi no vizuālā noformējuma, un dažreiz tie aprobežojas tikai ar brīvdienu un iespēju beidzot uzelpot.
Tomēr tiem, kuri tomēr rada atmosfēru, izvēles ir diezgan tradicionālas. Galvenais svētku simbols joprojām ir eglīte un lampiņu virtenes — tās izvēlas 63% aptaujāto. Pilnu rotājumu komplektu, ieskaitot svētku galdautus un balkona dekorus, izmanto 24%. Logus rotā 9%, bet ar āra noformējumu, ieskaitot pagalmu vai mājas fasādi, nodarbojas vien 4%.
Svētki bez viesiem
Par pamanāmāko pētījumu secinājumu kļuvis cits fakts — katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vairs neaicina viesus uz mājām Jaunajā gadā. Tie nav atsevišķi gadījumi, bet gan noturīga tendence. Kā galveno iemeslu cilvēki min telpas trūkumu — par to izteicās 27% respondentu. Vēl 17% atzina, ka vainojams neērtais dzīvokļa plānojums. Neliela virtuve, šauras istabas un kopīgas telpas trūkums viesībām padara viesu uzņemšanu fiziski sarežģītu. Tam pievienojas arī bažas par kaimiņiem, kuriem varētu traucēt troksnis — šādu iemeslu norādīja 6%.
Gandrīz katrs piektais (19%) izvēlas pavadīt Jauno gadu ārpus mājas. Kāds rezervē galdiņu restorānā, kāds dodas uz viesu namu laukos, bet kāds vienkārši nevēlas pārvērst savu mājokli par pasākuma norises vietu. Ailē “citi iemesli” nonāca 31% atbilžu, un aiz šī formulējuma slēpjas plašs personīgu lēmumu spektrs.
Speciāliste-konsultante uzskata, ka atteikšanos no viesu uzņemšanas nevajadzētu uztvert kā trauksmes signālu.
“Es uz to skatītos optimistiski. Šobrīd veselība ir aktuāla tēma, un cilvēki vairāk ieklausās savās individuālajās vajadzībās. Ja mēs kādu aicinām ciemos, mēs šim cilvēkam atveramies. Ne visi tam ir gatavi, un tas ir normāli,” skaidro speciāliste. Pēc viņas teiktā, mājas arvien biežāk tiek uztvertas kā privātā telpa, kurā neielaiž automātiski, bet gan apzināti. Viesi redz mūsu ikdienu, vidi un personīgās lietas, un daudziem tas ir kļuvis par pārāk privātu zonu.
“Atļaut sev neaicināt ciemos, kad to nevēlas, ir stāsts par personīgo robežu nospraušanu. Par to var pat priecāties. Kāds ir atļāvis sev tā dzīvot, kamēr citi turpina tradīciju aicināt un iet ciemos. Arī šie cilvēki nekur nav pazuduši,” uzsver speciāliste.
Kā paskaidrot savu lēmumu tuviniekiem
“Vajag godīgi un mierīgi pastāstīt par iemesliem. Pateikt, ka šobrīd ir vajadzīga atpūta, ka ir sakrājies nogurums nevis tikai šodien, bet gada griezumā. Mēs esam dzīvi cilvēki un mums nav pienākuma katru gadu svinēt pēc viena un tā paša šablona,” teic speciāliste. Viņa atzīmē, ka daudziem Jaunais gads ir kļuvis par brīdi, kad uzdot sev svarīgus jautājumus.
“Cilvēks var būt pārmaiņu posmā un pārvērtēt savas prioritātes. Kāds saprot, ka viņam ir svarīga liela radu saime, bet cits apzinās, ka ir introverts un skaļas viesības viņu biedē. Uzdodot sev šos jautājumus, var nonākt pie sava patiesā “es”. Kaut vai reizi gadā,” viņa piebilda.
Bet kā ar tikšanos mājās
Neskatoties uz pārmaiņām, tradīcija tikties gadu mijā mājās nav pilnībā izzudusi. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (67%) Jaunais gads joprojām saistās ar mājokli un tuviem cilvēkiem. No tiem 20% katru gadu uzņem viesus, 27% to dara laiku pa laikam, bet vēl 20% dod priekšroku paši doties ciemos, neuzņemoties saimnieku lomu. Izriet, ka pats saziņas formāts saglabājas, bet atbildība par svētku organizēšanu tiek sadalīta citādi. Arvien mazāk cilvēku ir gatavi katru gadu klāt lielos galdus, pielāgoties citu gaidām un upurēt personīgo komfortu.
Dati rāda, ka iedzīvotāju plāni bieži vien atšķiras no viņu ideālā priekšstata. Apziņā svētki asociējas ar brīnumu, gaismām un siltu atmosfēru, taču realitāte šīs gaidas nereti koriģē. Lielākā daļa (64%) Jauno gadu sagaidīs mājās šaurā lokā — 41% svinēs ģimenē, bet 23% dosies pie draugiem. Ceļojumā dosies tikai katrs desmitais, bet 7% izvēlēsies publiskus pasākumus pilsētas centrā.
Tajā pašā laikā 43% respondentu atzina, ka vēlētos svinēt citādi, taču bieži vien paliek mājās apstākļu dēļ. Tikai 31% uzskata Jauno gadu par strikti mājas svētkiem. Ideālu Jauno gadu ceļojumā saredz katrs piektais, ārpus pilsētas — 12%, bet ciemos pie draugiem — 30%. Taču ceļā uz šiem sapņiem stājas tradīcijas, finanses un darba grafiki. Ģimenes paražas attur 55% sapņotāju, finanšu ierobežojumi — 53%, bet saspringts darba grafiks — 28%.
Kādu mājokļa plānojumu mēs vēlamies
Jautāti par ideālo telpu svētku mielastam, pirmajā vietā Latvijas iedzīvotāji ierindo dzīvokļus ar plašu viesistabu, kas apvienota ar virtuvi (33%). Otro vietu ieņem mājoklis ar atsevišķu virtuvi un plašu dzīvojamo istabu (27%). Vairāku istabu esamība ir svarīga 7%, bet liels balkons vai terase — 9%. Tajā pašā laikā gandrīz ceturtā daļa (24%) atzina, ka vispār nav domājuši par plānojuma ērtumu svētku kontekstā.
Lasi vēl: Viesturs(62) atnesa trīs tulpes un šokolādes tāfelīti – vai īsts kavalieris tā darītu, sūrojās Velta
Nekustamā īpašuma tirgus eksperti norāda, ka decembris tradicionāli ir aktīvs mēnesis. Daudzi cenšas noslēgt darījumus līdz gada beigām, un svētku periods pastiprina vēlmi padarīt mājokli komfortablāku. Tieši decembrī cilvēki visvairāk izjūt sava esošā mājokļa trūkumus.
Aptauja parādīja, ka par mājokļa maiņu tuvāko gadu laikā domā 19% respondentu, vēl 22% apsver šādu iespēju. Par to nav domājuši 29%, bet 32% ir pilnībā apmierināti ar esošajiem apstākļiem. Gadu mija bieži vien kalpo kā katalizators — tā “izgaismo” sadzīves neērtības, šauras virtuves un vietas trūkumu kopā būšanai.
Jaunais gads Latvijā neizzūd un nezaudē nozīmi, taču mainās tā forma. Tas kļūst mierīgāks, godīgāks pret sevi un mazāk balstīts uz “tā vajag” principu.
