Kad sēklu paciņas ir izvēlētas un sarindotas uz galda, sākas pats interesantākais posms. Ir vērts pievērst uzmanību detaļām, kas palīdz augam justies labi jau no pirmā asna.
Pārdomāta rīcība pirms sēšanas un pirmajās nedēļās pēc tās parasti atmaksājas ar spēcīgiem stādiem. Tas nav sarežģīti, bet prasa nedaudz pacietības un uzmanības pret dabas ritmiem.
Kā neapmaldīties sēklu paciņu marķējumos
Bieži vien uz paciņām ir tik daudz informācijas, ka acis raibst. Es parasti vispirms skatos nevis uz attēlu, bet uz derīguma termiņu un sēklu skaitu. Ir vērtīgi zināt, ka dažas sēklas ir “kodinātas” – tās parasti ir košā krāsā, piemēram, zaļas vai sārtas. Šādas sēklas nedrīkst mērcēt pirms sēšanas, jo tās jau ir apstrādātas aizsardzībai. Ja sēklas ir parastas, pelēcīgas, tad tām gan reizēm nāk par labu īsa pelde remdenā ūdenī, lai “atmostos”.
Pareizais brīdis un vieta uz palodzes
Steiga pavasarī bieži vien ir lielākais ienaidnieks. Esmu ievērojusi, ka gurķu stādi, kas sēti pāris nedēļas vēlāk, bet saulainākā laikā, ātri vien apdzen tos, kas mocījušies uz palodzes kopš marta sākuma. Gaisma ir pats galvenais. Ja uz palodzes ir par maz vietas, labāk izaudzēt piecus spēcīgus stādus nekā desmit vājus un izstīdzējušus. Stādiem patīk, ja mēs tos lieki netraucējam un nepārstādām no vienas vietas uz otru, tāpēc vislabāk izvēlēties trauciņus, kuros tie var augt līdz pat brīdim, kad nonāk siltumnīcā vai dobē.
Zemes izvēle un pirmie asni
Zeme, kurā sējam, ir kā pamats mājai. Es parasti izvēlos vieglu kūdras substrātu, kas paredzēts tieši sēšanai. Tas ir gana smalks, lai mazajai saknītei būtu viegli caur to izspraukties. Kad sēkla ir zemē, galvenais ir uzturēt vienmērīgu mitrumu. Es neizmantoju nekādas sarežģītas laistīšanas ierīces – pietiek ar vienkāršu ūdens smidzinātāju. Galvenais ir neļaut zemei pilnībā izkalst, bet arī nepadarīt to par purvu, jo sēklām vajag elpot.
Temperatūras svārstības un pieradināšana
Kad pirmās “ausis” parādās virs zemes, augiem sāk kļūt karsti virs radiatoriem. Tajā brīdī es cenšos atrast nedaudz vēsāku, bet joprojām ļoti gaišu vietu. Šī temperatūras maiņa palīdz stādam kļūt stingrākam un neļauj tam par daudz izstiepties garumā. Pirms lielās izstādīšanas ārā, es savus zaļos “īrniekus” sāku lēnām pieradināt pie āra gaisa. Vispirms iznesu tos ārā tikai uz stundu dienas vidū, kad ir vissiltāk, un katru dienu šo laiku nedaudz pagarinu.
Dārza dienasgrāmatas nozīme
Lai gan šķiet, ka visu atcerēsimies, vasaras vidū parasti aizmirstas, kurā datumā tieši kas tika iesēts. Tāpēc es savā kladē pierakstu ne tikai šķirnes nosaukumu, bet arī datumu, kad parādījās pirmais asns. Tas palīdz nākamajā gadā precīzāk izplānot darbus. Piemēram, ja redzu, ka pērn pēc sējas bija ilgs aukstuma periods un stādi nīkuļoja, šogad varu pagaidīt nedēļu ilgāk. Šāda neliela analīze padara dārza darbus daudz mierīgākus un baudāmākus.
(raksta pirmajā daļā atradīsiet labākās šķirnes – spried ATPAKAĻ)
