Pēc sarunas ar Tamāru, Aleksejs mainīja savu nostāju. Viņš uzņēma visas izdevumu saistības par dzīvokļa īri. Tamāra pārliecināja dēlu, ka Laurai nav viegli, jo viņas alga nav liela un viņai ir jāiegulda daudz resursu savā ārējā izskatā un ikdienas dzīvē. Tāpēc viņa nevar atļauties maksāt uz pusēm.
Laura bija apmierināta ar to, kā viegli izdevās “salauzt” puisi, lai viņš uzņemtos lielāko daļu izdevumu, tomēr viņa nebija pārāk uzbāzīga – viņa iegādājās pārtiku un gatavoja ēst. Divdesmit piecus gadus vecā meitene vēlējās apprecēties, un Aleksejs šķita labs kandidāts, lai gan viņš nebija pilnīgi ideāls. Viņa saprata, ka ideāli vīrieši neeksistē, un viņai galvenais bija tas, lai viņš nemaisītos tur, kur viņam nevajadzētu.
Laura novērtēja to, ka Aleksejs nekad nav interesējies par viņas dzīvi pirms viņa, un pat nebija mēģinājis iepazīties ar viņas ģimeni. Viņai tas šķita svarīgi, jo viņa nekad nebūtu piekritusi apprecēties ar vīrieti, kuru viņa pilnībā nepazīst un kura ģimenes dzīve paliktu noslēpumā.
Aleksejs ar Lauras vecākiem iepazinās tikai neilgi pirms kāzām. Meitene ilgstoši mēģināja pierunāt viņu doties uz ciemu, bet Aleksejs nebija sajūsmināts par šo ideju. Viņu kāzas nebija plānotas kā lielas svinības – pāris nolēma vienkārši parakstīt laulību reģistrācijas dokumentus, kopā ar lieciniekiem pavakariņot restorānā un vēlāk aizbraukt uz vecāku mājām.
Viņi nebūtu parakstījuši, ja nebūtu sākuši domāt par bērnu.
Galu galā kāzas tika sarīkotas ar lielu vērienu. Tamāra palīdzēja ar finansēm, un svinībās piedalījās vairāki desmiti viesu. Galdi lūza no bagātīgiem ēdieniem, un noskaņu radīja uzaicinātie mūziķi.
Jaunais pāris saņēma dāvanās gan kaudzi naudas, gan daudz vērtīgu un noderīgu lietu.
Lai gan Aleksejs sākotnēji nevēlējās lielas kāzas, no rīta pamodies savā dzīvoklī, viņš bija priecīgs un nolēma, ka visas dāvanas pelnīti pienākas viņa mammai…
Galu galā, ja nebūtu vērienīgo kāzu, Aleksejs nekad nebūtu uzzinājis, uz ko spējīga viņa sieva, jo tieši kāzās viņa viņu apkrāpa.
Jaunais vīrietis ieslēdza savu telefonu un, pēc dažām sekundēm, saņēma ziņas par neatbildētiem zvaniem un īsziņām. Puisis izlasīja visu, ko par viņu rakstījusi sieva un viņas radinieki.
Sievas māte jau kopš rīta bija zvanījusi un sūtījusi īsziņas, lai Aleksejs steidzami ierastos uz kāzu otro dienu, jo viesi atkal bija sapulcējušies un bija jāievēro tradīcijas.
Aleksejs nolika telefonu un izstiepās uz gultas. Viņš bija ārkārtīgi laimīgs, ka kāzas viņam atklājušas patiesību. Vīrietis iesniedza šķiršanās pieteikumu un nosūtīja visas Lauras mantas uz viņas vecāku mājām.
Daudzi bija pilnīgā neizpratnē: kas noticis? Tas šķita absurds – iesniegt šķiršanās pieteikumu dažas dienas pēc kāzām. Laura un Alekseja mamma nesaprata, kas noticis, un tad Aleksejam nācās visu izskaidrot.
– Kaut kāda skūpsta dēļ tu visam liec punktu? – Laura bija sašutusi, un Aleksejs vēlreiz pārliecinājās, ka tagad rīkojas pareizi.
– Jā, tas ir mans bijušais, – Ģirts, pats uzmetās, es vienkārši biju apjukusi un nepaspēju noreaģēt un biju apreibusi, – atkal sāka attaisnoties Laura, bet vīrs bija nelokāms.
Tad jaunā sieva kļuva dusmīga:
– Labi. Kam tu esi vajadzīgs. Meklē citu muļķi savam dzīvoklim, lai visu dienu mazgā, un pat maksā par to uz pusēm. Es paņemu kāzu dāvanas. Mūsu viesi tās visas uzdāvināja. Tur nav nekā tava. Ja man būtu ragi, es tev tos atdotu, – aizvainotā sieviete aizgāja, skaļi aizcērtot durvis.
Aleksejs atviegloti atvilka elpu un domās uzslavēja sevi par pareizo lēmumu.
Draugi un paziņas atbalstīja Alekseju, taču bija arī tādi, kas viņu absolūti nesaprata. Daži nesaprata, kā viena skūpsta dēļ var uzreiz šķirties. Savukārt citi skūpstu neuzskatīja par krāpšanu un, skatoties uz puisi, tikai aizdomīgi noskatījās…
