Patinot stāstu uz priekšu par 10 gadiem, pagājušā nedēļas nogalē es piedalījos Daga un viņa līgavas kāzās, kurās atradās 300 viesi.
Liela baznīca, reliģioza ceremonija, viss ko vien var iedomāties. Dags iedod man laulību gredzenu, šis notikums vēlāk spēlēs svarīgu lomu – man gredzens būtu jāglabā kabatā. Tā nu sanāca, ka iepriekšējā vakarā pirms kāzām tika organizēta vecpuišu ballīte un palikām nomodā visai vēlu, protams, ka bijām iedzēruši un paģiraini reizē, tādēļ Dags iečukstēja man ausī, lai uzmanu gredzenu. Dīvainā kārtā es visu nedēļu nervozēju par gredzena netīšu nomešanu brīdī, kad tas jāpasniedz līgavainim, tādi un līdzīgi notikumi vajāja manu zemapziņu. Veco labo laiku vārdā pajokot gribēdams, es ieliku gredzenu mutē.
Es tūliņ pat nožēloju pieņemto lēmumu, saprotot, ka tas nav ne piedienīgi, nedz smieklīgi, tomēr pāris mirkļus es paliku pie sava, lai mazinātu Daga spriedzi un liktu viņam pasmieties. Bet Dagam tas nešķita smieklīgi, tādēļ es grasījos gredzenu izvilkt no mutes. Tajā brīdī es izdabūju ārā gāzes atraugu un netīšām noriju gredzenu.
Ja man tobrīd pa rokai būtu ierocis, es laikam ielaistu sev lodi pierē. Es vienkārši tur stāvēju, bāls kā rēgs un viņš zināja, kas noticis. Īsāk sakot, es nevēlos atcerēties turpmākās piecas stundas, viss turpinājās, kā iecerēts un kāzu ceremonijas laikā es izlikos, ka pasniedzu Dagam gredzenu, kuru viņš izlikās uzliekam līgavai pirkstā (viņa bija satriekta). Tagad abi ir oficiāli precēti, bet viņi nolēma atkārtot kāzu ceremoniju privātā pasākumā. Labākais šajā stāstā ir tas, ka stresa un brīvdienu dzerstiņu dēļ man radās vēdera aizcietējumi. Pēdējās dienas es pavadīju nokārtojoties sietiņā un tad rūpīgi pārmeklējot katras fekālijas centimetru, lai atrastu sava labākā drauga astoņus tūkstošus vērto laulību gredzenu. Tas mani nogalinās.”
Par laimi, Džeka nedienas drīz vien beidzās, pēc stāsta publicēšanas viņš ievietoja jaunāko informāciju par iznākumu:
“Es nedomāju papildināt sākumā minēto informāciju un vēlējos vienkārši dzīvot tālāk, tomēr pēc lasītāju ažiotāžas nolēmu publicēt stāsta beigas. Pārnākot no ārsta prakses turpināju ierasto režīmu un dzēru vieglas caurejas zāles.
Un tas beidzot ir noticis. Šī sajūta ir vistuvākā tai, kādu piedzīvo bērnam dzīvību devusi māte. Es pasakos Dievam par to, ka Daga sieva ir slaida sieviete, ja gredzens būtu lielāks, tas varētu nodarīt zināmu kaitējumu. Pēc gredzena notīrīšanas ar verdošu ūdeni un ūdeņraža pārskābi neviens nenojaustu, ka tas ceļojis caur pieauguša vīrieša zarnu traktu. Tagad es meklēju autoklāvu vai profesionālu sterilizācijas pakalpojumu sniedzēju. Vēl nav zināms, vai Daga sieva maz vēlēsies to nēsāt. Jūtos atvieglots, ka beidzot varu uzreiz noskalot ķermenī pārstrādātās pārtikas atliekas. Paldies visiem par padomiem, novēlējumiem un apvainojumiem, kurus saņēmu šo četru dienu laikā.”
virsraksts stulbs – nekā šausmīga tur nav… bet pats stāsts uzjautrinošs 😀