No 2018. gada 21. līdz 30. novembrim Hāgā norisinās Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas (Chemical Weapons Convention) ceturtā Pārskata konference, kuras mērķis ir izvērtēt Konvencijas ieviešanu un īstenošanu pēdējo piecu gadu laikā. Šajā Pārskata konferencē Konvencijas dalībvalstis īpašu uzmanību pievērsa pasaulē pieaugušajam ķīmisko uzbrukumu skaitam, īpaši Sīrijā, Irākā, Malaizijā un Apvienotajā Karalistē.
Konferencē ar Latvijas nacionālo paziņojumu uzstājās Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājs–vēstnieks Edgars Skuja. Paziņojumā vēstnieks E. Skuja pauda stingru Latvijas nosodījumu ķīmisko ieroču izmantošanai un uzsvēra, ka tas ir rupjš Konvencijas pārkāpums. “Konvencijas integritātes un nozīmīgās lomas saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga; tas ir mūsu galvenais instruments, lai veicinātu ķīmisko ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos,” uzsvēra vēstnieks.
E. Skuja aicināja valstis kopīgi stiprināt Konvencijas ieviešanu un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (ĶIAO) (Organization for the Prohibition of Chemical Weapons) darbību, kā arī izteica atbalstu ĶIAO ģenerāldirektora centieniem stiprināt organizācijas spējas, integrējot dzimumu līdztiesības perspektīvu ĶIAO darbā. Vēstnieks atzīmēja, ka starptautiskās sabiedrības atbildība ir nepieļaut, ka ķīmisko ieroču lietošana kļūst par normu.
E. Skuja aicināja aktīvi strādāt pie 2018. gada jūnijā Konvencijas dalībvalstu Ārkārtas konferencē pieņemtā lēmuma īstenošanas, kas ļautu saukt pie atbildības ķīmisko ieroču noziegumos iesaistītos. Šī jautājuma tālāku virzību nodrošina lēmums par 2019. gada budžetu, ko pieņēma šonedēļ aizvadītajā ikgadējā dalībvalstu konferencē. Tādējādi tiek stiprināta ĶIAO spēja atbildēt uz jaunajiem atbruņošanās un neizplatīšanas izaicinājumiem. Jautājums par ĶIAO mandāta stiprināšanu aktualitāti ir ieguvis pēc tam, kad 2017. gada novembrī tika pārtraukta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas Kopējā izmeklēšanas mehānisma (Joint Investigative Mechanism) Sīrijā darbība, jo Krievijas Federācija ANO Drošības padomē bloķēja tā mandāta pagarināšanu.
Informācijai
Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencija jeb Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Convention on the Prohibition of the Development, Production, Stockpiling and Use of Chemical Weapons and on their Destruction) tika pieņemta 1997. gadā, un tās mērķis ir nepieļaut ķīmisko ieroču izgatavošanu, izplatīšanu un izmantošanu. Konvencijas ieviešanu uzrauga Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija. Reizi piecos gados notiek konvencijas pārskata konference, lai valstu starpā pārrunātu sasniegumus un turpmākos soļus konvencijas pilnīgai ieviešanai. 2013. gadā ĶIAO tika piešķirta arī Nobela miera prēmija par ievērojamiem centieniem iznīcināt veselu masu iznīcināšanas ieroču kategoriju.