Ķīnas tirdzniecības ministrs Vangs Ventao (Wang Wentao) teica, ka sestdienas vakarā videokonferencē ar ES komisāru Valdi Dombrovski apspriedis jaunos tarifus.
Jāatgādina, ka tā šobrīd ir viena no aktuālākajām tēmām tirdzniecīabs jautājumos starp Ķīnu un Eiropas savienību (ES).
Ierosinātie Eiropas Savienības tarifi Ķīnas precēm nav “sods”, sestdien Pekinā Ķīnas amatpersonām sacīja Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.
Hābeka vizīte Ķīnā ir pirmā augsta ranga Eiropas amatpersonas vizīte Ķīnā, kopš Brisele ierosināja noteikt lielus muitas nodokļus Ķīnā ražotu elektrisko transportlīdzekļu (EV) importam, lai cīnītos pret pārmērīgām subsīdijām, ko ES uzskata par pārmērīgām.
Ķīna piektdien pirms viņa ierašanās brīdināja, ka pieaugošās domstarpības ar ES par elektriskajiem transportlīdzekļiem var izraisīt tirdzniecības k**u.
“Ir svarīgi saprast, ka tie nav soda tarifi,” Hābeks sacīja klimata un pārveides dialoga pirmajā plenārsesijā.
Tādas valstis kā ASV, Brazīlija un Turcija ir izmantojušas soda tarifus, bet ne ES, sacīja ekonomikas ministrs. “Eiropa rīkojas citādi.”
Hābeks sacīja, ka Eiropas Komisija deviņu mēnešu laikā ir ļoti detalizēti pārbaudījusi, vai Ķīnas uzņēmumi nav negodīgi guvuši labumu no subsīdijām.
Jebkurš kompensācijas pasākums, kas izriet no ES veiktās pārbaudes, “nav sods”, viņš sacīja, piebilstot, ka šādi pasākumi ir paredzēti, lai kompensētu priekšrocības, ko Pekina piešķīrusi Ķīnas uzņēmumiem.
“Ir jāpanāk vienoti, vienlīdzīgi standarti attiecībā uz piekļuvi tirgum,” sacīja Hābeks.
Tiekoties ar Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas priekšsēdētāju Zhengu Shanjie, Habeks teica, ka ierosinātie ES tarifi ir paredzēti, lai izlīdzinātu konkurences apstākļus ar Ķīnu.
Zhengs atbildēja: “Mēs darīsim visu, lai aizsargātu Ķīnas uzņēmumus.”
Zhengs piebilda, ka ierosinātie ES ievedmuitas nodokļi Ķīnā ražotiem elektromobiļiem kaitētu abām pusēm. Viņš sacīja Hābekam, ka cer, ka Vācija izrādīs vadošo lomu ES un “rīkosies pareizi”.
Viņš arī noliedza apsūdzības par negodīgām subsīdijām, sakot, ka Ķīnas jaunās enerģijas nozares attīstība ir rezultāts visaptverošām priekšrocībām tehnoloģiju, tirgus un rūpniecības ķēžu jomā, ko veicina sīva konkurence.
Nozares izaugsme “ir konkurences, nevis subsīdiju, nemaz nerunājot par negodīgu konkurenci, rezultāts”, tikšanās laikā teica Zhengs.
ES pagaidu maksājumus paredzēts piemērot līdz 4. jūlijam, un izmeklēšana turpināsies līdz 2. novembrim, kad varētu tikt noteikti galīgie maksājumi, parasti uz pieciem gadiem.
Hābeks sacīja Ķīnas amatpersonām, ka būtu jāapspriež ES ziņojuma secinājumi.
“Tagad ir svarīgi nopietni izmantot iespēju, ko sniedz ziņojums, un runāt vai vest sarunas,” sacīja Hābeks.
Lai gan tirdzniecības saspīlējums bija galvenais apspriežamais temats, tikšanās mērķis bija padziļināt abu industrializēto valstu sadarbību zaļās enerģijas pārejas jomā.
Šī bija pirmā klimata un pārveides dialoga plenārsēde pēc tam, kad Vācija un Ķīna pagājušā gada jūnijā parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību klimata pārmaiņu un zaļās pārejas jomā.
Valstis atzina, ka tām ir īpaša atbildība novērst globālo sasilšanu par 1,5 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālās temperatūras, kas, pēc zinātnieku domām, ir izšķirošs līmenis, lai novērstu vissmagākās sekas.
Ķīna 2023. gadā uzstādīja gandrīz 350 gigavatus (GW) jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu, kas ir vairāk nekā puse no pasaules kopējā apjoma, un, ja pasaules otrā lielākā ekonomika saglabās šo tempu, tā, visticamāk, šogad pārsniegs 2030. gadam izvirzīto mērķi, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) jūnijā publicētais ziņojums.
Lai gan Hābeks atzinīgi novērtēja atjaunojamo energoresursu paplašināšanos Ķīnā, viņš norādīja, ka ir svarīgi ne tikai aplūkot atjaunojamo energoresursu paplašināšanos, bet arī kopējās CO2 emisijas.
2023. gadā ogles joprojām veidos gandrīz 60 % no Ķīnas elektroenerģijas piegādes. “Ķīnā ir uz oglēm balstīts enerģijas sadalījums,” teica Džengs.
Ķīna, Indija un Indonēzija ir atbildīgas par gandrīz 75 % no kopējā pasaulē sadedzināto ogļu daudzuma, jo valdības parasti priekšroku dod energoapgādes drošībai, pieejamībai un izmaksām, nevis oglekļa emisiju apjomam.
Džengs teica, ka Ķīna būvē ar oglēm darbināmas spēkstacijas kā drošības pasākumu.
“Es joprojām uzskatu, ka milzīgo ogļu enerģētikas paplašināšanu var veikt citādi, ja ņem vērā atjaunojamo enerģijas avotu ietekmi sistēmā,” atbildēja Hābeks.