Klienti pauduši lielu neapmierinātību ar “Swedbank” sniegtajiem pakalpojumiem, norādot: “Šāda situācija nav pieņemama.” Viņi uzsver, ka no lielākās bankas Latvijā tiek sagaidīta augstāka uzticamība un stabilitāte ikdienas norēķinos.
Līdzīgas bažas vakar tika izteiktas arī sociālajā tīklā “Thread”, kur kāda iedzīvotāja jautāja: “Kas notiek ar “Swedbank”? Pēdējā laikā, mēģinot veikt maksājumus, tie neizdodas – parādās dažādas kļūdas.” Lai noskaidrotu, vai šīs problēmas skar tikai atsevišķus klientus vai tomēr ir saistītas ar bankas sistēmu darbību, vērsos pie “Swedbank” pārstāvja.
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops skaidro, vai šobrīd notiek kādi sistēmas uzturēšanas vai modernizācijas darbi, kas varētu izraisīt šāda veida traucējumus. Viņš norāda: “Banka regulāri īsteno sistēmu uzturēšanas darbus, tomēr tie neietekmē klientiem pieejamos pakalpojumus.
Tāpat reizi divās nedēļās notiek IT sistēmu uzlabojumi, taču tie norisinās naktī – visbiežāk no trešdienas uz ceturtdienu. Šāds laiks izvēlēts, lai, ja uzlabojumu laikā rodas kāda problēma, pēc iespējas mazāk klientu to pamanītu un līdz rīta stundām to varētu novērst. Tas attiecas tikai uz iepriekš plānotajiem darbiem.”
Kāpēc daudzi nevar norēķināties veikalos ar bankas kartēm
Viņš uzsver, ka, dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, neparedzēti traucējumi tehniskajā darbībā mēdz gadīties, taču Latvijā uzņēmumi, tostarp “Swedbank”, šādus pārrāvumus novērš ļoti operatīvi. Ļoti reti pārtraukumi ieilgst vairāk par vienu vai dažām stundām. Turklāt pēdējos gados banka ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus dažādu alternatīvu izstrādē, lai samazinātu iespējamo problēmu ietekmi.
Nereti nedarbojas tikai kāda konkrēta funkcija, nevis viss pakalpojumu klāsts, taču klienti to ne vienmēr pamana. Piemēram, ja viena piekļuves iespēja internetbankai nedarbojas, Latvijā pieejamas piecas dažādas alternatīvas, kā autentificēties un izmantot pakalpojumus.
Krops papildina: “Tehnoloģiju laikmetā ne vienmēr radušies traucējumi nozīmē, ka vainojams ir pats pakalpojumu sniedzējs. Ja, piemēram, lielveikalā pēkšņi nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, tas ne vienmēr nozīmē problēmu bankas pusē. Iemesls var būt maksājumu termināļu operatoru traucējumi vai pat pārtūcis datu savienojums veikalā, kas ietekmē termināļa un kartes darbību.
Turklāt šobrīd jau ieviests risinājums, kas ļauj maksājumu kartēm strādāt arī t.s. offline režīmā – pat ja nav datu savienojuma, darījums tiek pieņemts, un nauda tiek norēķināta brīdī, kad savienojums atjaunojas. Tas, piemēram, darbojas arī lidmašīnās.”
Tātad klientiem nav pamata satraukumam – tehniskie sarežģījumi ir tikai atsevišķi gadījumi un pārsvarā nav saistīti ar pašas bankas darbību.
“Swedbank” pārstāvis uzsver: “Klientiem nevajadzētu raizēties, jo šādas problēmas rodas reti, un to novēršanai vienmēr tiek piesaistīti visi pieejamie resursi, lai pakalpojumi pēc iespējas ātrāk atkal būtu pieejami. Turklāt lielākoties šādos brīžos darbojas alternatīvi risinājumi – piemēram, ja kādu brīdi nedarbojas mobilā lietotne, tad pieejama internetbankas datora versija.”
Lasi vēl: Naudas iemaksa bankomātos būs jādara pēc jauniem noteikumiem, bet kurā valstī
Vienlaikus banka atgādina, ka jebkurā laikā var rasties negaidīti traucējumi, tādēļ ir lietderīgi makā paturēt arī skaidru naudu. Lai gan skaidras naudas izmantošana ikdienā samazinās, jo klienti arvien biežāk izvēlas ērtus digitālos risinājumus, tehnika reizēm var pievilt. Tādēļ ieteicams saglabāt tik daudz skaidras naudas, lai pietiktu ikdienas darījumam, kas konkrētajam klientam ir raksturīgs – piemēram, degvielas iegādei vai ierastajam pirkumam veikalā.
Krops uzsver: “Lai arī skaidrās naudas apjoms apritē turpina samazināties, ir naivi uzskatīt, ka tā pavisam izzudīs. Tieši pretēji – krīzes situācijās tai ir būtiska loma, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību.”
