Neparasti aukstu un sniegotu ziemu varētu kompensēt neparasti karsta sezona, un nav garantēta vasara. Provizorisku prognozi sniedza Kiseļevs, fizikas un matemātikas doktorants ārzemju Galvenajā ģeofizikas observatorijā.
“Tā kā mūsu ziema bija relatīvi auksta, salīdzinot ar vairākām ziemām, tas nozīmē, ka klimata norma, tā teikt, var netikt sasniegta. Ja viena sezona ziemā izrādās zem normas, tad nākamā sezona bieži vien kompensē, neitralizē, tā teikt, anomāliju,” sarunā skaidroja Kiseļevs.
Vienlaikus klimatologs atzīmēja, ka jebkura sezona var būt silta, vai tas būtu pavasaris, rudens vai vasara. Pēc eksperta teiktā, ticamu prognozi var sniegt tikai 15 dienas iepriekš, nevis vairākus mēnešus iepriekš. Šajā sakarā Kiseļevs pauda cerību, ka vasara varētu būt diezgan silta vai karsta, taču piebilda, ka to apgalvot ir pilnīgi nereāli.
Šajā ziemā dažādos Austrumeiropas reģionos ir novēroti neparasti snigšanas gadījumi. 20. februārī Ārkārtas situāciju ministrija ziņoja, ka kopš gada sākuma vairāk nekā 120 ēku jumti ir iebrukuši uzkrātā sniega radītās lielās slodzes dēļ. Sinoptiķi iepriekš prognozēja, ka pavasara pirmajā dienā temperatūra apgabalā sasniegs 4 grādus pēc Celsija.
Sākot ar 1. martu, mākoņainās debesīs un nelielos nokrišņos, temperatūra galvaspilsētā varētu būt no -1 līdz 4 grādiem pēc Celsija. Tomēr eksperti brīdināja par apledojuma apstākļiem, kas marta sākumā radītu bažas nakts temperatūras dēļ zem nulles.
Mūsu atmiņas par laikapstākļiem ir daudz īsākas, nekā varētu šķist. Pietiek vien ar pieciem gadiem, lai mēs piemirstu, cik auksta vai sniegota ir bijusi ziema iepriekš. Šī iemesla dēļ katrs neierastāks sals vai biezāka sniega kārta mums mēdz šķist kā kaut kas unikāls un iepriekš nepieredzēts. Patiesībā daba vienkārši atkārto savus ciklus, kurus mēs savā ikdienas steigā vairs nefiksējam.
Kāpēc mēs aizmirstam pagātnes ziemas?
Igaunijas Vides aģentūras speciālists Ains Kaliss norāda uz interesantu cilvēka prāta īpašību. Mēs ļoti ātri pielāgojamies pašreizējiem apstākļiem un izdzēšam no atmiņas to, kas notika pirms desmit gadiem. Piemēram, daudzi vairs lāgā neatceras 2010. gada un 2011. gada ziemu. Tajā laikā sniega daudzums bija neparasti liels, salīdzinot ar to, ko redzam šodien.
Kad vairākus gadus pēc kārtas ziemas ir bijušas siltas un lietainas, jebkurš garāks sala periods mums sāk šķist kā dabas anomalija. Tiklīdz termometra stabiņš ilgstoši noslīd zem nulles, rodas sajūta, ka notiek kaut kas ārkārtējs. Taču speciālisti uzsver, ka tā ir tikai mūsu subjektīvā uztvere, nevis objektīvas izmaiņas dabas ritmā.
Klimata pārmaiņas skaitļos
Lai saprastu, kas patiesībā notiek ar klimatu, speciālisti nevar paļauties uz viena gada novērojumiem. Klimatologi parasti analizē datus par 30 gadu gariem periodiem. Tikai tā var ieraudzīt patiesās tendences un saprast, vai kļūst siltāks vai aukstāks. Skaitļi rāda, ka temperatūra tiešām aug.
Ja salīdzina datus no pagājušā gadsimta sākuma ar mūsdienām, atšķirība ir acīmredzama. No 1901. līdz 1930. gadam vidējā gada temperatūra Igaunijā bija aptuveni 4,7 grādi. Turpretī pēdējā pabeigtajā 30 gadu ciklā tā ir sasniegusi jau 6,3 grādus. Klimata mērogā šāds gandrīz divu grādu lēciens ir uzskatāms par ļoti strauju un nozīmīgu pārmaiņu.
Baltijas jūras reģiona kaprīzes
Dzīvojot pie Baltijas jūras, mums ir jārēķinās ar milzīgām temperatūras svārstībām. Šeit laikapstākļi var mainīties ļoti krasi un īsā laikā. Vēsture rāda spilgtus piemērus – 1987. gada janvārī tika piedzīvots vēsturiski lielākais sals. Tomēr pagāja tikai divi gadi, un 1989. gads kļuva par siltāko gadu visu novērojumu vēsturē.
Šādi kontrasti pierāda, ka mūsu reģionā nav viena “pareiza” standarta. Viens gads var būt ekstremāli auksts, bet nākamais – neparasti silts. Tas ir dabisks process, kas raksturīgs tieši mūsu ģeogrāfiskajai atrašanās vietai.
Vējš un mūsu komforta zona
Bieži vien sūdzības par bargu ziemu izraisa nevis paši grādi, bet gan vējš. Ains Kaliss skaidro, ka mēs jūtam temperatūru citādāk, nekā to rāda termometrs. Ja ārā ir -14 grādi, bet pūš brāzmains vējš, mūsu ķermenis to izjūt kā -20 grādu salu. Tāpēc ziņas par “bargo ziemu” bieži vien ir saistītas tieši ar šo sajūtu, nevis rekordlielu aukstumu.
Pēc siltā decembra šī gada janvāris tiešām šķiet ļoti auksts. Taču līdzīgas sajūtas ir cilvēkiem arī citviet pasaulē. Galvenais iemesls ir tas, ka laikapstākļi ir kļuvuši mainīgāki un neparedzamāki. Tajā pašā laikā mēs paši esam kļuvuši daudz jutīgāki, jo esam pieraduši pie lielas ērtības un silta mājokļa. Jebkura novirze no šī komforta mums liek justies neērti.
